Nē, starp marksismu un abolicionismu t i e š u saikni nevar novilkt, lai vai cik ironiski tu to biji domājis, tāpat arī starp marksismu un eksistenciālismu ne. ES ir politisks bloks, Junkers ir politiska persona, un liela daļa no dalībvalstīm cieta zem uzspiestiem politiskiem režīmiem, kuri sevi apzināti un mērķtiecīgi apzīmēja kā marksistiski-ļeņiniskus polārā opozīcijā kapitālistiski-buržuāziskām demokrātijām. Pasākuma cinisms - ko gan diemžēl nepiemin Ījabs - turklāt slēpjas tajā, ka tas ir Ķīnas Tautas Republikas kūrēts pasākums, kurā svinīgu uzruna saka it kā "atvērtās pasaules" epigonis.

Tā ir viena no Ījaba un citu komentētāju tēzēm, ka runa nebūt nav par patvaļīgām pārinterpretācijām, bet gan par konsekventu un loģisku Marksa tēžu novešanu līdz praktiskai īstenošanai un izvērsumiem. Piemēram, Ījabs mēģina uzstāties kā klasiskais liberālis, kam patīk atvērtās sabiedrības ideja, bet Markss ar draugiem klasisko liberāļu atvērto sabiedrību izsmēja kā buržuju liekulību un reakcionāru ideoloģisku apmānu. Utt. Ir pavisam vienkārši - Markss ir atbildīgs par sliktu un neadekvātu kapitālisma politekonomijas kritiku, kā arī par vēl sliktākiem piedāvājumiem šo iekārtu gāzt. Ir ļoti labi zināmi Marksa uzskati gan par, piemēram, zemnieku karu Vācijā, gan par franču revolūciju un arī 1848. gada revolūcijām.