Zhurnaala tituls here

"vÎVakars (v.diena=6 à Pagātne(Iet(es,Trīne,Deminutīvs(klēts))))

Kā Salvis būtu teicis (sarkanā krāsā) - kas, vai tiešām nevienam nav nevienas interpretācijas??

Un tagad arī es zinu, kas meitenēm ir zem priekšautiņa! 8)

Varbūt vēl kāds zina? Vai vismaz var izteikt minējumus?

Ir dzirdēts, ka F1 pilotiem tur tajā trasē tik reizes jāpārslēdz ātrumi, tajā tik, parasti tieši Monaco trasi pieminot. Vienmēr esmu nedaudz piedomājis, vai kāds tiešām katru reizi skaita vai kā.. Tā nu šorīt mēģināju skaitīt pats savas pārslēgšanās reizes un izrādās - tad nemaz nav tik nerealizējams uzdevums.. ;) No darba līdz mājai pārnesuma maiņa sanāca apļas 117 reizes :)

Man kā normālam tipam pēkšņi savajadzējās nopirkt saimniecībā ļoti noderīgu mantu - striķi. Nav šobrīd svarīgi, kādiem nolūkiem utt, bet es kā pēc dabas slinka būtne negāju vis meklēt to pa veikaliem, bet gan ielīdu internetā, uzburtoju `www.google.lv` un paredzētajā vietā skaidri un gaiši ierakstīju: `kur nopirkt striķi`. Un ko Jūs domājat, manu dārgo lasītāj - pirmās piecas atrastās lapas bija nevis par to, kur normāls tips var striķi nopirkt, bet gan par tēmām, kas saistās ar pašnāvību - lētāk būs nopirkt striķi un ziepes, iet pakārties, nevar atļauties nopirkt striķi, ar ko pakārties, jau saziepētu, utt.. Un tikai sestajā lapā (SAAB kluba mājas lapā) varēju atrast ko nesaistītu ar pašnāvībām.. Tiesa gan, ne arī noderīgu manā gadījumā, bet vismaz.. Nu gan tauta nodzīvojusies..

Vakardienas skriešanas treniņš patiesi izdevās lieliski - 6 kilometrus noskrēju 33 minūtēs, kas ir uzreiz par veselām astoņām minūtēm ātrāk nekā tāds pats gabals pagājušajā piektdienā.. Skriešanā mani pavadīja draugs ar velosipēdu, droši vien arī tā iespaidā skrēju ātrāk.

Taču šodien, ceļoties un kāpjot ārā no gultas, konstatēju, ka esmu kaut ko sliktu izdarījis savai kreisās kājas potītei - tajā bija iemetusies sāpe! No rīta vēl sāpēja nedaudz, nācās nedaudz pieklibot, bet tagad jau ir pavisam traki - ar kreiso kāju vispār vairs normāli paiet nevaru :(

Rezultāts - skriešana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku (cerams, ka ne vairāk kā nedēļu)..

Iedzersim pa glāzei, iedzersim!
Lai Vilnim veselība turas!

Bija OK. Bija ļoti OK. Ne kas berzās, ne kā, skriešana daudz patīkamāka un nesāpīgāka. Rezultāts acīmredzams - ja līdz šim 16 apļus biju noskrējis attiecīgi 32 un 33 minūtēs, tad šoreiz tos veicu vien 26 minūtēs, bet kopumā 28 minūtēs noskrēju 17 apļus jeb 5,1 km.. Tā kā temps sanāca ātrāks, arī nogurums bija lielāks - jau distances vidū domāju, kaut nu ātrāk tā reiz beigtos.. Taču jāsaka, ka kāju dēļ varētu skriet vēl, tās nebija tik ļoti nogurušas, vairāk noguruši bija elpošanas aparāti :D Pēdējos 6 apļus veicu, elpojot uz diviem soļiem, ne vairs trim, un beigās elpošana kļuva patiesi grūta. Nez, kas tur būtu darāms lietas labā..

Šodien. Adidas veikalā. Konsultējos ar pārdevēju, apskatīju vairākus variantus un izvēlējos vienu no tiem. Rīt notestēšu! :)

Kad man uzdāvināja elektroniskos svarus (8. aprīlī, tas ir, pirms 10 dienām), es svēru ~84 kg. Nosveroties pirms pāris dienām, svari rādīja ~81 kg.. Savukārt, šodien pēc skriešanas no manis bija palikuši pāri vien nieka 74,5 kg!!! Ja pirms pāris nedēļām satraucos par to, lai iekļautos svaru kategorijā līdz 82,5 kg, tad tagad izskatās, ka varu tikt pat kategorijā līdz 75 kg.. :D

Šoreiz kopumā gāja nedaudz grūtāk kā pirmajā treniņā. Tam varētu būt vairāki iemesli - skrēju tikko, kad jau bija tumsa, rezultātā švaka redzamība zem kājām un tāda nepatīkama sajūta visu laiku, ka nezin, kur kāju spert.. Tāpat pirms skriešanas biju ļoti izbadējies, tādēļ, lai pusceļā nenomirtu badā, biju spiests apēst šokolādes sieriņu un banānu un izdzert pus glāzi ābolu sulas, kā rezultātā tā sula visu laiku šļakstījās man pa iekšu un nedeva mieru.. Vēl varētu pieminēt, ka tieši pirms skriešanas biju uz zāli, kur kāju dienā pārspēju kārtējo reizi savus rekordus pirmajos divos vingrinājumos - pietupos ar 135 km un slīpajā solā 4 reizes uzspiedu 240 kg..

Tā visa rezultātā temps man sanāca lēnāks nekā pirmajā skriešanā otrdien - ja otrdien 16 apļus noskrēju 32 minūtēs, tad šoreiz pēc 16 apļiem bija pagājušas jau 33 minūtes. Biju plānojis noskriet 6 km (20 apļus) 40 minūtēs, bet, pat saņemoties pēdējos 4 apļos un palielinot tempu (it sevišķi pašā pēdējā aplī), visi 20 apļi kopā man prasīja tomēr veselu 41 minūti, kas izgāž visu manu mērķi :(

Taču, neskatoties uz šo mazo neveiksmi, esmu apmierināts ar to, ka esmu veicis vienā piegājienā gabalu, kādu nekad agrāk visā savā mūžā nebiju veicis (vienā piegājienā) un kas ir jau pat lielāks nekā tā distance, kurai gatavojos (minimaratons - 5.36 km).

P.S. Šoreiz kā sanāca, kā ne, bet noberzu kreisās kājas pēdai sānu ieksējā pusē, tagad ir tulzna :( Laikam jau tajos aizvērsturiskajos apavos, kas dalās gabalos, nav prātīgi skriet, būtu jānopērk kaut kādi speciālie, tikai man nav lielas saprašanas šajos jautājumos..

1) Mans raksts ir nopublicēts iekš LU zinātnisko rakstu krājuma
2) Mans un līdzautoru kopīgs raksts ir pieņemts publicēšanai iekš Springer, LNCS..
3) Nejauši atradu internetā rakstu, kas pieņemts konferencē Norvēģijā šā gada 9. aprīlī, un kurš atsaucas gan uz 2. punktā minēto rakstu, gan arī uz manu pērnā gada oktobra konferences `AGTIVE` ietvaros iesūtīto rakstu.. Kā arī tekstā papildus tam tieši es esmu individuāli pieminēts divas reizes..

Nu, Salvi, atkal Tava kārta publicēt savus stāstus par to, ka esi krutāks.. :D

Tā kā miršu 2063. gada 17. aprīlī, tad man vēl 55 gadi atlikuši.. ;)

Skrienot pa lietu, ar vellopēdiem tomēr vēl turpināja braukāties divi sīkie tipi, tā kādus 5-6 gadus veci, droši vien māsa ar brāli. Skrienot garām, dzirdēju sarunu:

boy - A nas njerugaet?
girl - Shto?
b - Nas njebudjet rugatj?
g - Ja njeznaju
b - Ja dumaju, shto rugajet..
g - Da, naverno..

Nu tā, vienkārši interesanti :D

Jap, tieši tā, izlēmu, ka nav ko pūt savā nodabā, līdz nāve mani paņem, vajag izmēģināt spēkus ikgadējā Rīgas maratonā. Maratona distanci gan skriet netaisos, pusmaratona arī ne, taču minimaratona distance ar saviem 5,36 km varētu būt spēkam pat man. Protams, ne bez treniņa.. Iedvesmas pilns piereģistrējos Adidas skrējēju mājas lapā, kura, jāteic, ļoti labi un prefesionāli izveidota, varētu ņemt to par piemēru, kādai jāizskatās ideālai mājas lapai - nekas nekarās, nav nekā lieka, viss skaidri saprotams, viegli izdarāms, pārskatāms utt. Bet ne par to runa.. Tātad šajā lapā atbildēju uz dažiem jautājumiem un rezultātā ieguvu savu novērtējumu - izrādās, esmu skrējēja tips ar nosaukumu `Iegūt formu` un man pienākas otrā treniņu programma, saskaņā ar kuru šodien būtu jābūt manam pirmajam skriešanas treniņam.

Mans pirmais treniņš
Tā nu, atnācis mājās no ierastā treniņa trenažieru zālē (kur, starp citu, šodien arī bija kāju diena, kurā, piemēram, pietupos ar 130 kg un slīpajā solā spiedu 220 kg..), nolēmu veikt skriešanas treniņu stadionā, kas atrodas blakus mājai, jo tādā gadījumā es varētu kontrolēt noskrieto attālumu. Izraku no putekļiem kaut kādas senseno laiku kedas.. Izskats jau tām krimināls, gandrīz sadalījušās pa sastāvdaļām, bet ko padarīsi - tie man ir vienīgie skrienamie apavi :D Uzvilku atpakaļ mugurā no iepriekšējā treniņa piesvīdušās bikses un maiku un devos skriet.

Pienācis pie stadiona, konstatēju, ka tas ir diezgan mazs un diez vai tur varētu būt 400 metru apkārtmērs kā normāliem stadioniem. Nezinu, varbūt ir 250 metri, varbūt vēl kā citādi. Uzsākot skriet, konstatēju, ka patiešām esmu krietni vien ierūsējis un kājas nekustas tik labi, kā es to būtu vēlējies. Pirmais aplis bija pagrūts, bet tālāk viss jau kaut kā aizgāja.

Pirmais treniņš man norisinājās mainīgos laika apstākļos - ja, uzsākot skriešanu, stadiona apkārtne čumēja un mudžēja no tautas (dažādu izmēru, vecumu, interešu, dzimumu vīri veica dažādas darbības), tad jau ap 6. - 7. apli sāka smidzināt un dažus apļus pēc tam jau normāli nolija.

Elpošana
Protams, biju rēķinājies, ka būs lielas problēmas ar elpošanu, kā jau iesācējiem tās mēdz būt. Nav jau tā, ka vispār nebūtu skrējis iepriekš, trenažieru zālē arī šad tad izmantoju skriešanas trenažieri, taču pieskaitu tomēr sevi pie skriešanas iesācējiem. Līdz šim biju domājis, ka labāk ir censties elpot pēc iespējas lēnāk, cik nu lēni vien var, tādēļ centos veikt katru ieelpu uz četriem soļiem (un izelpu tāpat). Taču man kaut kā nesanāca un jau 1. apļa beigās pārgāju uz ieelpošanu un izelpošanu triju soļu garumā. Šis ritms man daudz vairāk gāja pie sirds un tāds tas arī noturējās visu distanci, pat īpaši nepiedomājot pie tā. Vairāk bija jāpiedomā pie tā, lai ieelpa notiktu caur degunu, nevis caur muti kā izelpa, jo ar to man vienmēr bijušas problēmas, bet beigās arī tā lieta aizgāja. Pēc treniņa izlasīju, ka profesionāli sportisti ieelpas un izelpas veicot uz diviem soļiem..

Nobeigums
Praktiski biju vienīgais skrējējs stadionā, ja neskaita tās divas tantas, kas man piebiedrojās 10. aplī - viena uz vienu, bet otra uz diviem apļiem. Kopā noskrēju 16 apļus, kas varētu būt kādi 4 km, ja patiešām aplis ir 250 metru garš. Līdz ar to esmu noskrējis savā mūžā lielāko attālumu vienā piegājienā, līdz šim biju tikai skrējis pāris reizes 3 km.. Kopumā skrējiens bija ļoti viegls (jo manā treniņprogrammā tā bija teikts - `viegls skrējiens 30-35 minūtes`), lai gan pēc tā beigām ļoti labi jutu, ka ir darīts kaut kas tāds, kas agrāk nav ticis darīts.. Varēja pilnīgi just, ka uzreiz pēc skriešanas apstāties nebūtu prātīgi, tāpēc nogāju raitā solī vēl arī 17. apli, pēc kura veicu dažādus stiepšanās un tml. vingrinājumus un devos mājup možu garu :)

P.S. Tas Rīgas maratona notiek 18. maijā, reģistrēties vēlams līdz 1. maijam un tur var reģistrēties arī komandās (vismaz trīs cilvēki komandā, komandu vērtē pēc trīs labāko dalībnieku rezultātiem). Tā kā manā komandā `Akmens suņi` pietrūkst vēl vismaz 2 cilvēku, tad varbūt kāds vēl vēlas pieteikties (konkrēts mājiens tiek izdarīts lielā skrējēja Sanda virzienā, bet tiks izskatītas arī pārējās kandidatūras ;)).

P.S. Tagad noskaidrots, ka aplis ir veselus 300 m garš.. Tā kā noskrēju veselus 4.8 km.. 8)

Vakar treniņā bija roku diena un man bija plānots sākt forsēto treniņu spiešanā guļus. Tā kā līdz šim biju sācis spiešanu ar 75 kg un 12 reizēm, turpinot ar 80, 85, 90, 95 un 100 kg un attiecīgi 10, 8, 6, 4 un 2 reizēm, pie kam tās 2 reizes bez piepalīdzēšanas bija izdevies uzspiest tikai vienu reizi - iepriekšējā roku dienā -, tad nolēmu šoreiz sākt ar 80 kg un 12 reizēm, domājot, ka tad nu gan es visu pats nespēšu uzspiest un Aivars varēs man palīdzēt, tādējādi nodrošinot mani ar forsēto programmu..

Pirmo piegājienu uzpiedu pats saviem spēkiem, kā jau biju domājis, un tam sekoja analoģiski izpildīts otrais piegājiens - 85 kg un 10 reizes. Par trešo piegājienu man jau bija radušās šaubas, vai uzspiedīšu vai nē, tāpēc lūdzu Aivaram nekur tālu neaiziet ;) Tomēr uzspiedu arī 90 kg 8 reizes.. Ceturtajā piegājienā Aivars jau stāvēja aizmugurē no paša sākuma, jo biju gandrīz pārliecināts, ka 95 kg jau nu 6 reizes pats saviem spēkiem uzspiest nevarēšu gan. Kā nu gadījās, kā ne, bet uzspiedu gan.. Par 100 kg biju jau pilnīgi pārliecināts, ka neuzspiedīšu, jo iepriekš bija tikai vienā gadījumā izdevies uzspiest 2 reizes, taču paveicu neticamo un uzspiedu 4 reizes.. Aivars mani nolamāja, ka viņam nekas nepaliekot, ko darīt :D

Pēc tam, kad biju arī 105 kg uzpiedis 2 reizes pats saviem spēkiem, Aivars uzstādīja man ultimātu - vai nu es ļauju tagad viņam palīdzēt, spiežot 110 kg vai arī man nākšoties mocīties 2 reizes.. Un, ja uzspiedīšot 2 reizes, tad nākšoties mocīties ar lielākiem svariem, kamēr vairs neuzspiedīšu.. :( Tā nu man nekas cits, protams, neatlika kā 110 kg ļaut vilkt Aivaram ;)

Tā nu man nekāda forsētā programma nesanāca. Nākamreiz laikam jāsāk ar 95 kg un 8 reizēm ;)

Dota simbolu virkne - BASENŠĀIBNURSTI
No šīs virknes jāizsvītro seši burti un jāpasaka, kāds normāls vārds latviešu valodā paliek pāri..

Otrdien manam golfam, ko pārdodu, pieteicās skatītājs. Taisnības labad gan jāsaka, ka ar `pārdodu` es šeit saprotu visai teorētisku procesu - es nododu kādas personas pilnīgā lietošanā kādu mantu, par to saņemot pretī zināmu samaksu. Lai gan šī samaksa ir pavisam niecīga, cits teiktu - smiekla nauda, tomēr formāli tā vienalga saucas pārdošana, neskatoties uz to, ka patiesībā varbūt vairāk iederētos termins `labdarība`. Lai nu vai kā, bet otrdien golfu iedarbināt neizdevās - pagriezu atslēgu, bet reakcijas nekādas.. Pults ar vairs pēc tam nedarbojās (pirms tam vēl darbojās - durvis atslēgt izdevās). Domāju - kā nu tagad būs, kad nevar aizslēgt vairs durvis ar pulti, tā jau nebūtu labi atstāt. Aizslēdzu mehāniski - pagriežot atslēgu. Izrādās - šis process darbojas tikai vienā virzienā.. Aizslēgt izdevās, bet vaļā durvis vairs nedabūt nekādīgi.. Vienīgais variants atkal - līšana caur bagāžnieku..

Otrdienas skatītājs gan tomēr neieradās, kaut arī es viņam nebiju pateicis par to, ka nevarēs iedarbināt. Pēc tam ceturtdien zvanīja vēl viens, kuru, kā liekas, īpaši nebiedēja fakts, ka nevarēs iedarbināt. Taču arī viņš tomēr beigās neieradās. Savukārt, vakar atkal interesējās kāds pilsonis, un tā rezultātā es nolēmu, ka kaut kas lietas labā ir jādara - ja par manu labdarības akciju ir tik liela interese, tad to tā nevar atstāt.

Tā nu šodien biju stingri nolēmis veikt zināmus pasākumus. Nogāju lejā pie golfa un pārliecinājos, ka ne ar pulti, ne atslēgu durvis atvērt vēl joprojām nevar, ielīdu salonā caur bagāžnieku, un pārliecinājos, ka pagriežot atslēgu starterī, nekādas reakcijas vēl joprojām nav. Mana dziļā doma bija - piebraukt blakus manu otru auto un mēģināt no tā uzlādēt golfa akumulatoru. Nekad mūžā šādu darbu vienatnē vēl nebiju veicis, tādēļ man daudz lietas darīja zināmas bažas..

Pirmkārt, raizējos par to, ka kaut kādā brīdī varētu pēkšņi sākt kaukt signalizācija un tad es to vairs nevarēšu izslēgt, jo pults ta nestrādā. Man bija doma, ka mosh pults varētu sākt strādāt, kad akumulators tiks uzlādēts, bet drošs par to es, protams, nebiju it nemaz. Biju dzirdējis baumas, ka no akumulatora var atvienot signalizācijas vadu, līdz ar ko tā vairs nekauktu.

Tad nu ar to arī nolēmu sākt - atvienot signalizācijas vadu. Atradu akumulatoru (tas nebija pārāk sarežģīti) un sāku skatīties, kas tur ir par vadiem. Vadi bija vairāki, bet sagāja kopā divos lielākos pievados - pie plusa un pie mīnusa. Sāku domāt, ko lai tur mēģina atvienot. Abi pievadi bija pieskrūvēti ar skrūvēm, kuras izskatījās ierūsējušas un neizkustināmas no vietas. Pārgāju pie savas otrās bažas.

Otrā baža man bija saistīta ar to, kā lai piebrauc savu otru auto tik tuvu, lai pietiktu ar manā rīcībā esošajiem vadiem, kas savieno akumulatora spailes (vai kā nu tās nosaukt). Lieta tāda, ka priekšā golfam atradās kaut kāds busiņš, bet blakus ielas pusē jau tāpat knapi varēja tikt garām citi auto, jo, redz, otrā pusē uz trotuāra pāris gudrinieki bija iedomājušies atstāt savus spēkratus..

Pirmā doma man bija piebraukt savu otru auto blakus un nelikties ne zinis par ļautiņiem, kuri vēlētos, bet nespētu tikt garām.. Otrā doma bija mēģināt pārstumt golfu uz kādu citu - plašāku - vietu. Varēju tālumā saskatīt plašāku vietu un tā nu nolēmu veikt pārstumšanu. Doma jau bija iepatikusies, kad atcerējos, ka nevar taču dabūt vaļā durvis vadītāja pusē - kā tad es stumšu, kā nobremzēšu..? :D Bez tam mēģināju pastumt golfu atmuguriski no otras puses, bet neizdevās - tāda sajūta, it kā kādam ritenim būtu uzlikts bloķētājs (vai tautas valodā - klamburs).. Dīvaini.. Tā nu nekas cits neatlika kā atgriezties pie savas pirmās domas.

Jā, bet vēl pirms atgriezties pie pirmās domas - kad biju nolēmis veikt stumšanu, ienāca prātā, ka stūre varētu fiksēties, līdz ar ko ieliku aizdedzē atslēgu un pagriezu.. Rezultātā notika manas pirmās bažas īstenošanās - aktivizējās signalizācija. Tiesa gan, ne pilnajā variantā, kā tas būtu bijis pilna akumulatora gadījumā, bet gan ar tādiem ritmiekiem pīkstieniem - vienalga nepatīkami. Nācās iet augšā uz dzīvokli un meklēt rokā kādas stangas, ar ko skrūvēt vaļā kaut ko akumulatoram. Izvēlējos vienu pusi (laikam plusu) un ņēmos skrūvēt vāļā. Un ko domājies, ko ne - patiešām signalizācija pārtraucās, kolīdz biju atvienojis kaut kādu sarkanu vadu. Sapriecājos ne pa jokam un piedzinu blakus savu otru auto. Atvēru motora pārsegu (vai tautas valodā - kapotu) un nolēmu savienot akumulatorus. Likās, ka loģiskā darbība būtu savienot plusu ar plusu un mīnusu ar mīnusu. Taču, ja golfam varēja skaidri redzēt, kur uz akumulatora atrodas `+` un kur `-` zīme, tad ar mana otra auto akumulatoru tā vis nebija.. Nekādas norādes kādu laiku neatradu un domāju, ka nāksies vien krist izmisumā ;) Taču pēc daļējas netīrumu kārtas nokasīšanas `-` zīme tomēr atradās gan.. Plusu tā arī neatradu, bet nospriedu, ka tam būtu jābūt tajā pusē, kur nav mīnuss.. :) Tā nu savienoju akumulatorus un sāku gaidīt. Nebija ne jausmas, vai esmu visu izdarījis pareizi, vai no tā visa vispār būs kāda jēga, jo no ārpuses jau neko nevar redzēt (vai akumulators lādējas vai ne).

Pēc kāda laiciņa palādēšanas (un sarunas ar pāris autobraucējiem, kas netika garām) nolēmu mēģināt piestartēt golfu.. Pagriezu atslēgu un.. Nekādas reakcijas :( Ienāca prātā doma, ka varbūt tas sarkanais vads, ko atvienoju, nav tikai priekš signalizācijas vien, bet arī priekš citiem mērķiem un ka varbūt to tomēr jāpievieno atpakaļ, lai varētu piestartēt. Pēc savu aizdomu pārbaudīšanas pie speciālista pa tālruni tā arī darīju - otru auto nodzinu nost, pievienoju atpakaļ vadu un mēģināju ierubīt - izdevās!!! Domāju jau lēkt no priekiem gaisā, kad tomēr atkal dzinējs noslāpa un vairs neidevās ierubīt (atkal nekādas reakcijas uz atslēgas griešanu). Domāju - varbūt nav kontakta tikko pievienotajam vadam, varbūt vajag ciešāk pieskrūvēt. Nelīdzēja.. Nu neko, dzinu atkal otru auto blakus un turpināju lādēt. Tagad mēģināju ierubīt vēl lādēšanas procesā un beidzot aizgāja tā, ka nost vairs neslāpa. Yeei, yeei. Tiesa gan, kaut kādas dīvainas darbības bija vērojamas, piemēram, pakaļējais stikla tīrītājs, kuru pirms tam nevarēju nekādi ierubīt, kad vajadzēja, tagad sāka darboties un vairs nebija apstādināms.. Taču nu atkal darbojās pults un varēja pat attaisīt durvis vadītāja pusē :)

Tā nu izbraucos nedaudz pa Pļavniekiem ar atdzīvināto golfu (izrādījās, ka pastumt nebiju varējis dēļ kaut kādas drazas, kas bija iesprūdusi zem riteņa) un biju priecīgs līdz nemaņai - nekādas slāpšanas, nekādas motora raustīšanās, nekādu problēmu (stikla tīrītājs arī pēkšņi vienā brīdī nomierinājās :D). Atbraucu atpakaļ, aizslēdzu ar pulti durvis, gāju jau prom, kad pēkšņi ierubījās signalizācija ne no šā, ne no tā.. Nu neko, atrubīju, pievilku ciešāk signalizācijas vadu, aizslēdzu durvis - pēc dažām sekundēm atkal tas pats.. :( Tā nu nācās vadu atrubīt atkal nost (motoru arī līdz ar to vairs nevar ierubīt) un durvis aizslēgt manuāli (atslēgt vairs nevar).

Lai arī neskaidrība ar signalizāciju saglabājas, tomēr esmu priecīgs, ka šito visu viens pats izdarīju - tagad, kad tips kāds atkal nāks skatīt, vajadzēs caur bagāžnieku ielīst salonā, atvērt kapotu, pievienot vadu un tad jau normāli darboties :)

Garastāvoklis:: cheerful

Līdz ar ko autobraucēji kļūst par neprašām atkal.. Parasti uz darbu tieku ~15 minūtēs, šodien nācās braukt 61 minūti.. nez, kas visiem par problēmām, ka tā jābremzē visa satiksme..

Katrai Jūsu būvei ir vieta mūsu skrūvei
/Berghaus/

23. janvāris. Izsaku bildinājumu savai tantai, kas arī tiek pieņemts.
26. februāris. Pārvācos uz jaunu mitekli un sāku dzīvot tajā.
31. maijs. Aizstāvu maģistra darbu, visai sekmīgi..
28. jūnijs. Izlaidums - kļūstu par dabaszinātņu maģistru datorzinātnēs (Mag. Dat.).
4. augusts. Manas kāzas..
13. - 22. augusts. Kāzu ceļojums uz Franču Rivjēru (Kannas, Nīca, Monako, SanRemo).
1. septembris. Jaunā mācību gada sākums, atsāku lasīt lekcijas, pirmo reizi piesaku savu specsemināru.
1. oktobris. Uzsāku studijas doktorantūrā.
5. oktobris. Konference ASV (Models 2007), kurā gan nepiedalos, bet esmu līdzautors savai pirmajai nopietnajai publikācijai.
10. - 12. oktobris. Piedalos savā pirmajā konferencē Vācijā (AGTIVE`07), kur uzstājos ar referātu tās ietvaros notiekošajā rīku konkursā.
26. oktobris. Nomirst opis.
4. decembris. Ar 3./4. piegājienu beidzot spēju iziet sava auto tehnisko apskati.
23. decembris. Tiek dzēsti mani pēdējie 2 soda punkti, līdz ar ko mana autobraucēja statistika tagad ir tīra.
27. decembris. Kārpīšanās diena.
30. decembris. Ar savu auto nepilna 21 mēneša laikā esmu nobraucis jau 20000 km.

Drīz šis pats būs arī manā aktīvākajā emuārā.