Izrādās, ka mana vecā bioloģijas skolotāja A. Klintsone ir Anša Klintsona māte. Kas to būtu domājis, ka Jauno gadu sagaidīšu ar skolotāju.

Viss, kas netā atrodas ir iečekots! Zinu, ko gribu!

Pēc visa spriežot, savu mīļo mūzikas aparātiņu varu mest ārā. Sliktākais, ka tur palika iekšā 5 diski. Atkal tikai krāt un krāt naudu.

Un vienīgais, kur es to sūdu CMT -CPX22 varu aiznest ir Elkor serviss. Bet tā kā man ir beigusies garantija, tad man kādu gadu vajadzēs gaidīt, kamēr viņi vispār apskatīsies viņu.

Bet maitas gudri sony, tieši pēc 2 gadiem.. cepusi nost. Tas nekas, ka par to tika samaksāts 250 Ls. Nekas astronomisks, bet tomēr. Bet sliktākais, ka es nevaru bez mūzikas. Nu ko - zinu, kam krāt nākamajam, zinu, ka tas nebūs Sony!

Maitas SONY!!
17 dienas pēc garantijas mans mūzikas aparāts nomira. Vienkārši vairs neslēdzas iekšā. No rīta viss gāja normāli. Labākais ir tas, ka, palasot Google, visiem šī modeļa aparātiem šis ir raksturīgs. Pāris mēnešus pēc garantijas beigām nomirt - vienkārši ne no kā, man tas bija pāris nedēļas.
Maitas!! Naudas izspiedēji, kretīni!

P.S.
Pārliecinājos kārtējo reizi par savu māti, ka viņai ar galvu viss nav kārtībā. Būtu es tēva vietā, darītu tieši tāpat. Kāpēc man jāskatās dažādu mantu lidināšana, neprātīgā ķērkšana?! Es darītu VISU to pašu, ko tēvs, visu!

A man ir fotoaparāts!! La la la!

P.S.
Visu laiku dīcu un priecājos, ka man nenāk LMT rēķini.Šodien uz galda man stāvēja vēstulīte. Brīdinājums par rēķinu nemaksāšanu. Vo Ziemassvētku pārsteigums.  Ziemassvētku, jo brīdinājuma datums bija 25. decembris. Paši tik tagad attapās! Galvenais, ka man vispār gandrīz nav naudas tā visa prieka apmaksāšanai!

Viens prieks, ka jau 5diena! Varu sev ar lepnumu paziņot, ka šovakar man ir reāli sūdīgs garastāvoklis! Jāatbrīvo vieta filmām, ko skatīt LIELAJOS SVĒTKOS!

Blje! Nu nevar būt, ka es viena pati vainīga, ka visos lielajos, jautrajos, foršiņajos svētkos esmu viena. (jāņus es arī lepnā vientulībā pavadīju - noskatījos 2 sezonas seriālam "Friends").

Un man tracina, ka es žēlojos, bet kur lai es žēlojos, ja ne šeit!

Man noriebās!! Darbā  sēžu, nav ar ko runāt, tikai klienti un priekšnieki. Pozitīvo emociju - nulle! Atnāku mājās, nav ar ko runāt! Kā cilvēki, kuri dzīvo vieni, nenojūdzas?

Esmu vājš cilvēks un lieliski saprotu klusos alkoholiķus0!

Blin, kāpēc ir tā, ka es VIENMĒR uzklausu, ja kāds grib parunāties, bet mani ne vienmēr!! NAHUJ valmieru!

Man tūlīt paraus uz augšu!

Nopirku AlisCo grauzdētās mandeles. Apēdu visu paciņu. Skatos, kas tur tāds kustās? Tārps!! Blin, vairs nekad nepirkšu.

Blin, maitas!!!!!
"Mums te sanāca neliela aizķeršanās..". Fuck!! Un tā man 2 vakari izčakarēti. Šodien jāgaida tās sasodītās mēbeles, jo es tak gribeju visu vienā vakarā paspēt. Tā kā jāgaida mēbeles, es uz georgu netieku..
Ja viņiem ATKAL negadīsies aizķeršanās, tad vedīs rīt, līdz ar to rīt vakars atkal ir izčakarēts( kā gribas lietot izj*ts).

Tikko sazvanīju!! Jē, šovkar būs man aparātiņš - varēšu spēlēties.

Man vispār interesanti, kā notiks tā mana aparāta piegāde. Jo sazvanīt es nevienu nevaru, neviens no 4 telefoniem neatbild vai arī ir aizņemts. Viss balstās tikai uz internetā redzamā teksta, ka ppr ir izdrukāta un pasūtījums sagatavots nosūtīšanai.
Ai, kā gribas!!

Running with scissors. Mana ši vakara favorītfilma. Novēroju, ka pēdējā laikā man patīk tādas dīvainās filmas.

Tad rīt man būs grāmatu skapis, kur sagrūst visu savu makulatūru. CERAMS, ka beidzot dabūšu aparātu, kaut gan nojaušu, ka neostore uzliks man mīksto.

Tad vēl, ja nepārdomāšu, 6dien braukšu uz Dievu pilsētu.

Tāds dīvaini labs garastāvoklis, kad liekas, ka esi kaut kur augstāk par zemi.Viss liekas tik viegls un iespējams!

Labais garastāvoklis nedaudz noplok, jo tā nesmuki, ka neizbraucu uz Dubultiem. Bet nu tās tik manas problēmas. Bet vispār diena man patika, domāju, ka 95% patikšanu sagādāja materiālais labums, bet tas, protams, nenozīmē, ka es esmu ar pārlieku materiālu domāšanu. Vakarā baiki. Rīt iešu vienkārši uz zāli.

Pašlaik es varu sev nopirkt fotoaparātu. BET. Bet es sāku domāt par Nīderlandi.. Kaut gan kaut kā jau sakrāšu arī līdz NL. Tagad man kaitina, ka nevarēšu savu aparātu dabūt uzreiz. Kamēr netā pasūtīt, tik nākamā dienā dabūšu. Turklāt tagad vispār svētki. Man vajag tagad un tūlīt.

Un vispār tā ir, ka sāku nedaudz aizmirst savu žēlumu iet prom ( ja vajadzēs). Vēl joprojām vēlos atstāt labu iespaidu 3,5dien.

Pa dienu man bija tik labs noskaņojums, ka izdomāju arī to, ka tomēr jānopērk zsv dāvanas. Nu tad šodien to darīšu. Kā vienmēr pēdējā brīdī. Bet es aptuveni zinu, ko vēlos pirkt.

Ā un šodien labu teikumu pateica kursabiedrene, ka "viss Ziemassvētku brīnums zūd brīdī, kad bērni vecākiem sāk dāvināt dārgākas dāvanas nekā saņem". Tas gan uz mani neattiecas.

Hmm.. laikam sāku saslimt. Bet ir viens BET. Nākamtrešdien un piektdien man jābūt ideālā stāvoklī, jābūt gudrai, kāda es, protams, esmu, smaidīgai, kāda es arī esmu, un jāatstāj vislabākais iespaids!!

- Katrs pats izvēlas savu dzīvi. Kāpēc tu domā, ka esi slikta? Bet tu vari būt laba tāpat..
- ..tāpat kā VIŅI?
..
- Tu vari būt labāka.

Cik lieliski to visu klausīties, cik lieliski klausīties "kāda jēga satikties". Bez maz kāda jēga uzturēt draudzību. Kā tā var teikt?!
Es atzīstu, ka man patīk sāpināt, patīk, ka tam ir rezultāti. Bet žēl, ka nezina, kāpēc es to daru..

Pēkšņi pa vidu manai telefona sarunai, ienāk māte un grib man mest virsū traukus. Nedaudz padomāja un meta pret sienu. Nav brīnums, ka tēvs pameta. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka skorpioni ir maitas. Un tas nav vienīgais piemērs.

Nav ko likt savus traukus virsū grāmatai, tas nav paliknītis.

P.S.
Atklāju, ka nemāku vairs raudāt. :)

Time. patika.

Nu piezvanīja, kaut ko nomurmināja un tālāk sāka ar uzbraucošu intonāciju kaut ko gruzīt. Paldies, Valmiera! Tas bija tas, ko gribēju dzirdēt.

Bet tas jau ir pagātne. Tagad saprotu, ka man vajadzīgs sports, ne tikai augumam, bet vispār. Tas, ka man tā nedaudz slikti palika baiku laikā tik rāda, ka esmu nolaidusies. Ausis aizsita ciet, galva sāka reibt, slikta dūša. Rīt jāiet vēl, bet gan ne uz baikiem, bet vienkārši uz zāli, citādāk es tiešām nogāzīšos no riteņa.

Un šodien man ļoti patika trenere - atsaucīga, laipna, vispār patīkams cilvēks. Kārtējo reiz pārliecinos par mazo, īgno tautiņu - latviešiem. Žēl, ka manī ir vairāk latviskais.

Vēl 10 minūtes izmetīšu laiku netā, bet tad presītes un hantelītes. Tad barība smadzenēm. Es sāku jaunu dzīvi! :)

Ja šīs dienas laikā ar mani nesakomunicēs viena persona, es tiešām apvainošos. Bet tagad gan - ar lepnumu sev saku, ka eju uz body-bike'iem!

Kaut kāds atskaites punkts ir jāizvēlas. Es izvēlējos rītdienu.Vairāk laika pašattīstībai, mazāk nelietderīgām, destruktīvām lietām.

Cik maz vajag priekam! Lai arī kā viens cilvēks var emocionāli graut, pāris minūtes saurnas ar viņu, un man ir lielie prieki, un viss miegs ir pārgājis!!

Nu nekad nebiju domājusi, ka kādam pieķeršos tik ļoti. Un 6. janvārī uz 6 mēnešiem prom, tie nav nekādi 2, kā bija vasarā! Patiesībā ir tā, ka ar visiem pārējiem es varu un man ir vairāk, par ko runāt. Ar tiem pārējiem man ir vairāk kopīga, vairāk prieka, vairāk smaidu. Bet nav TIK graujošas atkarības. Ir draugi, ar ko es esmu ilgāk un labāk pazīstama, ar ko es runāju gandrīz katru dienu, bet viņi man neliek justies kā mēslam, kas šajā gadījumā ir slikti. Ir draugi, ar ko es nekad nestrīdēšos, kurus es vienmēr sapratīšu, kuri mani sapratīs, bet tāpat tas nebūs tas. Mazohisms.

Nu ko, lai jauks vakariņš valmierēniem Valmieriņā !