Nē nu, kur rodas tādi !@#!. Tā ir pilnīga nerēķināšanās un paņirgāšanās par cilvēku. Jau ir 2diena, un nav dota nekāda ziņa par savu esību. Nez kāpēc, bet viņam es varu pazemoties, bet to nedarīšu - nezvanīšu. Pati visu sev varu un varēšu nopelnīt, nekādas žēlsirdības dāvanas man nav vajdzīgas.

Pats debilākais - ja viņš piezvanīs, es piekritīšu un ar augsti paceltu galvu nevarēšu pateikt NĒ! Visu šo manu uztveri atvieglo tas, ka es viņu neuztveru kā tēvu, bet vnk kā čomu.

Viena zaļā tēja izdzerta, drīz būs jādzert otra. Ap 2 jāiet dušā, lai aizdzītu miegu! Un man ir atkarība, neliela, no Interneta.

Tā.. nedaudz atelpa no saimnieciskajām tiesībām.
Visu laiku man nepatika ekonomika. jo visur tiek runāts par naudanaudanauda,jāskaita, jākrāj, jāanalizē nauda. Tas ir nomācoši. Tad tagad es necik nenožēloju, ka pirms 2 gadiem neaizvilkos uz jur.fak. tur vēl vairāk tiek runāts par naudu. Visu strīdu pamatā ir kaut kāda manta. Gribu būt māksliniece! :)

Man liekas, ka es no tiem mandarīniem jau dzeltena esmu!

8:55 un es jau ierodos darbā! Lieliski! Kaut gan ceļš līdz mīļajam darbiņam nebija tik lielisks. Autobusi Rīgā nav piemēroti rīdziniekiem. Mums vajag lopu vagonus, kur sirsnīgi sagrūsties kopā kā jau civilizētiem cilvēkiem pieklājas. Tad vēl vienam kretīnam autobusā sagribējās bāzt kuņģī mcdonalda sūdus.

Un tad vēl viens kr.. mīļais tētuks nav piezvanījis savai ārkārtīgi mīļajai meitiņai.

Atkal atcerējos par jaunā darbinieka meklēšanas aktivitātēm. Parunāju par to un satracinājos. Darba devējs vīrietis novērtē jauno darbinieCI pozitīvi, ja viņam rodas vēlme ar viņu pārgulēt. Protams, visi meklē gudrus, izglītotus, pieredzējušus cilvēkus, bet galvenais ir dabas faktors.
Pirms pāris dienām palasīju te aptaujas par to, vai vīriešiem patīk blodas, brūnas, nagainas meitenes. Ha! Visi tikai runā par to, lai cilvēks labs, matu krāsai nav nozīmes utt. Man gan interesanti, ja uz darba interviju atnāktu tāda viena standarbtblondīne un viena naturālā dabas meitene, latvju pelēkā, protams, kopta utt. Interesanti, kuru pieņemtu.

Bļāviens staigā visi vienmēr seksuāli ozobočenije.

Ideāla pašsajūta. Esmu mājās viena, nav jāstrādā. Varu uzlikt sev tīkamu mūziku, paņemt lasāmvielu. Pie tam esmu izgulējusies. Lai arī tāpat ikdienā sastopu ļoti maz cilvēku, tie paši mani nogurdina. Ideālam vakaram būtu tēva zvans un vārdi: "26. braucam prom!"
Bet pieļauju, ka viņš kārtējo reizi ir piekāsis. Droši vien tagad kož pirkstos par to, ka piedāvāja man kaut kur braukt!

Ar katru dienu man aizvien vairāk un vairāk gribas riteni. Līdz 12. gadu vecumam es gandrīz katru dienu ar tēvu braucu uz Juglu, uz Vecāķiem, visur. Pat ziemā es biju kaut kādā ziņā saistīta ar riteni. Tā kā mēs dzīvojām netālu no Biķernieku meža, tad iespējas izbraukumiem bija. Tēvs ziemā brauca ar riteni, bet es ar slalomenēm biju piesieta pie viņa riteņa.

Tagad galvenais pēc iespējas taupīgāk tērēties, nepirkt grāmatas ( kas tiešām jau ir kļuvusi par nelielu atkarību, un tās nav tikai "dienas" grāmatas). Pat, ja es nomainīšu darbu (kas man ir jāizdara), es spēšu sakrāt mājdzīvniekam un ritenim.

Hm! Mani bērnišķīgie sapņi. Citi sapņo, plāno, slīgst depresijā par vīru, bērniem, ģimeni, a es..

Kā vienmēr LU sagrābjos BAD DOG stenda makulatūru. Šoreiz paņēmu bukletiņu arī par asinsnodošanu. Interesants likās teikums: "NB! Asinis nevarēsi nodot arī tad, ja ilgāku laiku esi pavadījis Lielbritānijā, ja lieto narkotikas vai esi homoseksuāli orientēts. Tas jāievēro Tavas veselības un slimnieku drošības dēļ, kuri saņems asins komponentus."

Es gribētu 2 iemsliem sīkākus paskaidrojumus.

Awww. Šodien redzēju kādus 5 gandrīz ideālus sludinājumus. Bet nekur nevaru, jo esmu pārāk atbildīga par saviem pienākumiem. Bet nu noriebies man te pa darbu domāt. Padomāšu par ko vēl interesantāku.. mācībām. Ir tik ideāli rakstīt eksāmenus ar mūziku ausīs, pavisam cita noskaņa un domāšana.

Papikšķinājos iekš youtube, tieši par Dogvillu. Bija diezgan interesanti intervija ar Larsu fon Trieru un Nikolu Kidmenu, kur skaidri redzams, ka nekādās nākamajās 2 daļās viņa netaisās piedalīties.Tieši šī iemesla dēļ nespēju noskatīties Manderlay, jo tracināja aktrise.

Secināju, ka atkal vēlos noskatīties Dogville, jau kuro reizi. Jo pašlaik man ir tieši tāds noskaņojums, lai spētu izturēt 3h.

Vot nevaru izdomāt par savu darbu. It kā tagad viss paliek labāk, liekas viss ir tīri ok. Šodien pat aizmirsu apskatīt sludinājumus. Bet tad man atgādināja par manu lēmumu, par pārskatu... Savukārt atkal māte nesaprot tādu lietu, kā darba mainīšana, ja ir kaut kāda neapmierinātība. Un tagad es īsti nezinu, ko darīt. Piemēram, viņa vienā no darbiem strādā sakostiem zobiem par 2reiz mazāku summu.A es te kruto mētāju un, redz, sagribēju, ko attīstošāku sev!

LUIS manī vieš patīkamas cerības. Pagaidām izskatās, ka jāmācās 1-3dien. Bet paskaitot tāpat sanāk max 23h, kad es varētu strādāt. Ja ņem vērā, ka ofisu darba laiks ir no 9:00 - 18:00. Bet gan jau, ka Alločka samainīs kaut ko uz slikto pusi.

Tagad cerēsim, ka varēs ātri, ātri izsmelt pagājušā gada mēslus, un tad es varēšu savu enerģiju izlietot noderīgos darbos. Vairs nav tā, ka nezinu, ko strādāt. Es konkrēti zinu, ko vēlos un ko nevēlos darīt.

Blin, tā kā šo nakti neesmu gulējusi, 4diena atkal būs izj*ta. Atkal viss jādara pa nakti. Apnika. Galvenais, ka nevienu citu nevar vainot. Bet tāpat visi citi ir vainīgi pie visa, visa!!

Nenormāli gaidu martu.

Blin, kas pats debilākais - esot mājās, es tāpat domāju par darbu. Par neizdarītiem darbiem, par neesošām, bet nākotnē iespējamām problēmām. Nekas, vēl 3 mēneši, tad varēšu uztraukties par ko citu un ar mierīgu sirdi aizmirst esošās lietas.

Laikam nedaudz man gribas būt tādai, kas lieto vārdu "saulīte", "jauku dieniņu". Gribas, lai manī ir tas naivais stulbums, domāšana, ko parasti piedēvē blondīnēm. Patiesībā man tas dažbrīd liekas jauki. Nedaudz apnikusi pārāk reālā ikdienas uztvere, kurai cauri vijas vienmēr esošais sarkasms un ironija.

Nē, nu tēvam jau labā doma. Pašam braukt uz Dāniju, mani izmest kaut kur Nīderlandē. Tikai interesanti, kur man tur palikt.Tādā gadījumā es palieku vien Latvijā un ar lielu aizgrābtību strādāju. Bet vispār ir tāda dīvaina sajūta, jo viņš neko tieši nesaka, kaut ko aplinkus, kur braukt, aplinkus, ko darīs.
Es tik nesaprotu iemeslu, kam viņam vajag mani līdz. Vai uz vecumu parādās vēlme atkal iepazīt agrāk uztaisītos bērnus? Pašlaik ir tieši 10 gadu caurums attiecībās. Bet neskatoties uz visu, man patīk ar viņu runāt.

Visdīvainākais ir tas, ka māte vienmēr ir centusies darīt man visu to labāko, darīt visu, kas viņas spēkos. Bet tēvs savulaik pasūtījis visus nah.., bet ar tēvu es varu un laikam tomēr māku labāk saprasties. Nu patīk man viņa domāšana. Patīk, ka viņš izceļas no pelēkās masas.

Šovakar es būšu entuziaste, darbā jāpaliek līdz kādiem 22.00. Un tāpat viss nebūs paspēts.

1,5 diena darbā un tad nedēļa brīva. Jau zinu, ko darīšu. Protams, mācīšos, lai nav tā, kā būs rīt. Tad es katru dienu iešu uz georgu, jo tagad 2 nedēļas kaut kā izkrita - mans veselīgais dzīvesveids noplaka. Kā arī mācīšos zīmēt. Iešu agri gulēt un agri celšos. Lai arī cik patīkami ir sēdēt naktīm nomodā, kad visapkārt valda miers, tomēr vēl labāk ir agri, agri piecelies un apjaust, ka ir tik daudz laika visam kam. Vēl labāk, ja no rīta jūties izgulējies.
Protams, vēl jāaizbrauc pie vecmātes, ko solu viņai jau kopš 30. decembra. AAa.. un vēl jāizlasa vismaz 2 grāmatas, kaut vai caur piespiešanos. Būšu čakla un rezultatīva.

Ja nedēļu izturēšu, tad izturēšu arī mēnesi un vairāk.

Tagad iešu gulēt, lai celtos 6.30. Baigi interesanti, kā man ies, šādās situācijās saku, ka paļaušos uz savu loģisko prātu.

Esmu stipra un varena. Rīt pa vienu dienu es izdarīšu to, ko varēju jau 2 nedēļas darīt!

Daži labi citreiz var arī pietēlot, saņemot dāvanu, kura, starp citu, bija ilgi meklēta.
Tā rādās, ka nākamā nedēļa man būs ilgi gaidītais atvaļinājums.Domājams, ka nosacīti.