Nē, nu tēvam jau labā doma. Pašam braukt uz Dāniju, mani izmest kaut kur Nīderlandē. Tikai interesanti, kur man tur palikt.Tādā gadījumā es palieku vien Latvijā un ar lielu aizgrābtību strādāju. Bet vispār ir tāda dīvaina sajūta, jo viņš neko tieši nesaka, kaut ko aplinkus, kur braukt, aplinkus, ko darīs.
Es tik nesaprotu iemeslu, kam viņam vajag mani līdz. Vai uz vecumu parādās vēlme atkal iepazīt agrāk uztaisītos bērnus? Pašlaik ir tieši 10 gadu caurums attiecībās. Bet neskatoties uz visu, man patīk ar viņu runāt.

Visdīvainākais ir tas, ka māte vienmēr ir centusies darīt man visu to labāko, darīt visu, kas viņas spēkos. Bet tēvs savulaik pasūtījis visus nah.., bet ar tēvu es varu un laikam tomēr māku labāk saprasties. Nu patīk man viņa domāšana. Patīk, ka viņš izceļas no pelēkās masas.