Tagad.. tagad es došos uz bibliotēku, tad uz Tamperes centru meklēt botes. Jāsaka, ka botes te nav iespējams nopirkt, praktiski nekādu sporta veikalu. Gan jau aizbraukšu uz centru, kad viss būs ciet.


Bet rīt ir ciet pilnīgi VISS.

Trešdien bijām uz vienu klubu, kur vajadzēja būt lielam exchange studentu pasākumam. Bet rezultātā bijām tik pāris cilvēki no mūsu augstskolas. Ap 2 gājām uz pieturu, jo tad vajadzēja būt pēdējam autobusam. Bet tā kā neviens no mums somiski neko nesaprot, mēs nezinājām, ka šis autobuss 2 iet tikai piektdienās un sestdienās. Tā mēs 2h neziņā nogaidījām pieturā, kur redzējām daudz piedzērušos somu, sastapām grieķi, kurš te atbraucis pirms pāris gadiem. Ar grieķi runāju krievu valodā, un viņš teicās, ka jau n-tos gadus ne ar vienu nav runājis krieviski, bet tam gan es neticu, jo Tamperē es pietiekami daudz  esmu dzirdējusi krievu valodu. Ar grieķi parunājām par ļoti dažādām tēmām - par izglītību, darbu, padomju savienību. Viņš jau piedāvāja mums savu vecāku Grieķijas adresi, kur palikt, ja kas.
Ap 3iem sajutām makdonada smaku/aromātu un ieskrējām tur. Tur izvērtās interesanta saruna ar vietējo somu puiku, kurš ļoti atgādināja Ediju no multenes Ed Edd and Eddy. Pēc tam izgājām atpakaļ pieturā, kur sākām runāties ar vienu melnādaino, kurš zina latviešu valodā Es Tevi mīlu. Viņš sarakstoties ar meiteni Rīgā un domā braukt uz Latviju kaut kad. Tā kā Tampere ir maza pilsēta, tad šo pašu melnādaino sanāca satikt arī vakar pasākumā, kas vairs nebija tik interesanti, jo viņš visu laiku vilka ārā parunāties.

Viens no kursiem, ko esmu paņēmusi, ir professional communication skills, lekcijas sākas 30. janvārī. Šodien saņēmu epastu par eseju, kas ir jāuzraksta un jāiesniedz līdz 30. janvārim.

Pēc sūdainās LU, esmu ļoti priecīga par tādām prasībām.

Šodien bija pirmā nodarbība somu valodā. Šī gan bija neformālā gaisotnē, ar tutoriem. Taču man ir paņemta arī nopietnākā. Sadoti materiāli, dzirdēts oriģināls, tā kā tagad atliek pamācīties. Ar vienu latvieti sarunājām rīt dienu iesākt ar nelielu dialogu somu valodā.

Nu un tagad nedaudz par pārējo.

Dzīvoju es kopā ar francūzieti un polieti. Francūziete gandrīz nav mūsu dzīvoklītī, tā kā esmu runājusi tik pāris reizes. Poliete mācās citā augstskolā maģistrantūru, ir ļoti klusa un vispār mīl klusumu. No sākuma man likās, kā es te tādā klusumā izdzīvošu, bet tagad man tas tiešām patīk. Mūsu dzīvoklī neskan mūzika, filmas, nekas. Ir liels klusums. Es te tik tagad atļāvos skaipā parunāt un mūziku klusītēm paklausīties.

Nedaudz saprotu, kāpēc saka, ka visi somi ir depresīvi. Kā var nepalikt depresīvs tādā tumsā. No rīta ir tumš, pa dienu ap 3iem jau sāk palikt tumšāks.

Vakar visu dienu veltīju siltās jakas meklēšanai un nevaru saprast, kur vietējie pērk kko siltu sev. Ok, vakar tomēr iegādājos silto jaku, taču pēc ilgas meklēšanas. Viens prieks, ka Tampere ir viena liela iela, viss atrodas uz vienas ielas.

Man kā vienkāršai rīdziniecei, LU studentei, sajūsmina visa šī elektronika, kas ir Tamperē.
Plastikāta karte bibliotēkai, plastikāta atslēga, lai tiktu skolā un pārvietotos starp korpusiem. Autobusu kartīte, kas arī ir plastikāta karte, kura, iekāpjot autobusā, ir jānoskenē. Ja iedegas zaļa lampiņa, tad var viss ir ok, ja dzeltena, tad naudiņas kartē trūkst, ja sarkana, tad jāmaksā skaidrā. Mans maks šo plastmasas gabalu dēļ, tagad maksā kādus 200 eur, bet būs jāparēķina :).
Dzīvoju es dzivokļa tipa kojās, esam 3 meitenes vienā dzīvoklītī, katrai sava istaba - celle. Man ir atslēga no istabas, kas pazaudēšanas gadījumā maksā 20 eur. Tā ir maģiska atslēga, jo ar to es var atslēgt savas durvis, dzīvokļa durvis, mājas durvis, citu māju ārējās durvis, saunu savā un citās mājās, veļas mazgātuvi, kas atrodas citā mājā, BET kaimiņu istabas nevar, neesmu mēģinājusi, bet tā tas ir.

Tad šeit ir daudz cilvēku kas kāto - staigā ar kātiem, plaši vicinot rokas un kājas. Šādā somu modē viņi var staigāt arī bez kātiem. Somi ir ļoti sportiski tādā ziņā.

Somu valoda ir briesmīga, nav līdzīga nekam, nekādas analoģijas, bet man ļoti patīk, kā tas viss skan, tāpēc esmu izlēmusi iemācīties.
Dzīvoju es Keskisenkatu.  (katu ir iela). Bet man pagāja kāds 2 dienas, kamēr es normālā ātrumā to spēju izrunāt un atcerēties. Izklausās it kā sauktu kaķus.

Par to naudu.. Interesanti, ka veikalā naudu jādod un jāsaņem rokās. Taču autobusā tā ir jāliek speciālā vietā.

Veikalā ir interesanti iepirkties, jo es vispār neiznu, kas no kā sastāv.  Uz visām paciņām ir tikai somu valodā rakstīts, varbūt vēl zviedru.

Par cenām.. baigais slinkums skatīties, bet kopumā pārtikai var atrast arī lētāk kā LV. Dārgāka ir kosmētika un zāles. Rīt es vazāšos pa drēbju veikaliem, tad redzēšu cenas tur. Bet nu savas intereses pēc paskatīšos arī konkrētus piemērus.
Lētāk te ir Pringles čipsi. Piemēram, original nopirku pa 1 EUR. Tas ir 2x lētāk kā LV, bet jāsaka, ka tā bija akcija. Arī bez akcijas ir lētāk.

Autobusu biļete dienā ir 2 EUR, naktī 4 EUR.

 Nu tad sveicieni no Somijas! Šodien man bija nenormāli auksti, lai arī ir tikai - 5 grādi. Zinu, ka Rīgā ir aukstāks, bet man jau liekas, ka te ir traki. Bet vietējie saka, ka tas nav nekas priekš viņiem.

Iespaidu ir diezgan daudz un par tiem vēlāk un "pa plauktiņiem". Vienīgais, ko es varu pateikt, 2 studenti ( beļģiete un nīderlandiete) ir atgriezušās ar asarām acīs mājās, jo te ir pārāk depresīvi, neviens nerunā viņu dutch valodā utt. Man tas liekas nedaudz dīvaini.

Jāsaka, ka viss te ir ļoti moderns, sakārtots. Bet ir viena lieta - INTERNETS. Man vēl joprojām nav interneta legāli. Jo cilvēks, kas izsniedz IP adreses ir brīvdienās vai arī dzer, nezinu.. Tad man vēl jāpērk kaut kāds adapters, lai es tiktu pie neta. Tagad esmu atradusi kaut kādu bezvadu internetu. Visu laiku domāju, vai mani var tādā veidā atkost. Jo ja tas ir mans provaiders, tad man var nākt sods. Tā kā es pilnīgi neko nejēdzu no bezvadu interneta, no tās informācijas, ko var iegūt par mani, tad man tas rada stresu.

Vēl gribēju pateikt, ka šeit veikalos nauda ir jādod tieši rokās, atlikumu arī dod tieši rokās. Tas tā dīvaini likās.

Beidzot esmu sagaidījusi šos datumus, par kuriem domāju jau vairāk kā pusgadu. Bet ir diezgan dalītas sajūtas. Pašlaik vairāk skumīgi kā priecīgi. Pagaidām negribētos ieslīgt skeptiskās apcerēs, runāšu tad, kad būšu uz vietas.
Vēl priekšā koferu krāmēšana, drēbju ātrā žāvēšana. Rīt no rīta naudas mainīšana un lāču maize.
Šovakar jāpārskata mūzika, lai paņemtu līdzi visu svarīgo. Jāpaņem kāda grāmata latviešu valodā.
Esmu noskaņojusies mācīties. Gribu atgūt zaudēto smadzeņu daļu. Par to man droši vien zākās daļa bijušo Erasmus studentu. Taču mācības ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Kādu mēnesi virs galvas man būs nospiedošs, melns mākonis, ko radīs stresainie e-pasti. Ja man tas uzdzīs pārāk lielu depresiju, tad tūlīt sekos izmaiņas gmail konfigurācijā. Pieļauju, ka tas notiks jau 3. janvārī.

"Life is what happens while you are busy making other plans." ~ John Lennon

Wii wii!! Man NOTEIKTI jāiet uz šo!

psc.. cik es čakla, tik tagad došos mājup!:)

Šodien man lika sajusties kā nodevējam un kopumā ne īpaši labam cilvēkam. Tieši tāpēc man nu vairs tik ļoti nevelk uz dienvidiem. Pirmo reizi es esmu reāli satracināta ne ar darbu saistītu lietu, man tas kaitina. Vispār es vēljoprojām esmu mīļajā darbiņā, un šodien man patīk.

Laikam no malas izskatās, ka es nenormāli nervozēju, runājot pa telefonu. Jo es visu laiku staigāju turpu atpakaļ, turklāt diezgan raitā solī.

Briesmīgā nedēļa var sākties. Šonedēļ vēlos ierakties dziļi zemē, lai neviens man netiek klāt, neviens nevar sazvanīt.

Aii sarunājos ar draudzeni, kura pašlaik NL. Bāc, tā gribas aizbraukt, bet gribas uz ilgāku laiku kā, piemēram, nedēļa. Man patīk viss ko viņa stāsta, visas bildes, ko viņa sūta. Tik atklāti un sirsnīgi cilvēki. Un galvenais nav sniega un salīdzinoši silts laiks, kas savukārt man ārkārtīgi patīk. Pieļauju, ka lieta nav konkrētā valstī, bet labklājības līmenī. Bet tomēr es ļoti gribu!

Tikko pamodos, piegāju pie loga un man negribas spiegt aiz laimes par balto sniedziņu!

Blin, pēdējās 2 dienas mani par idioti uzskata.

Viss. No šīs dienas, stundas viss tiks darīts, lai uz vasaru es svērtu 55kg!! Es gribu!

Manuprāt, vislabākā no grupām, kas man dajebkad ir patikusi ir Dead Can Dance. Pirmo reizi iepazinos ar šo nosaukumu, kad ieraudzīju vienā žurnālā šo bildi.
Visu nedēļu mana top dziesma ir šī. Bet liekas, ka nekad neapniks šī. Bet principā visas vienlīdz ir lieliskas! Protams, Lisas Gerrard balss ir dievīga!

Kā arī novēroju, ka man sāk vilkt uz tautu mūziku.

Tam, ka man vairs nav mūzikas aparāta, ir sliktas sekas. Šodien es kārtējo reizi nedzirdēju 2 modinātājus un pamodināja mani telefona zvans, kas, protams, nebija nekāds draugi/ģimene. Mans 3 gadus vakara un rīta režīms ir izjaukts. Turklāt nav tā, ka es aizeju gulēt 4 un tāpēc aizguļos.

Bet vispār šodien jūtos samērā draņķīgi. Man visu laiku asaro acis, labprāt tās turētu visu laiku aizvērtas. Uzskatu 99% tur vaina briļļu stikliņos. Kaut ko viņi tur ne tā samudrījuši.