Beidzot esmu sagaidījusi šos datumus, par kuriem domāju jau vairāk kā pusgadu. Bet ir diezgan dalītas sajūtas. Pašlaik vairāk skumīgi kā priecīgi. Pagaidām negribētos ieslīgt skeptiskās apcerēs, runāšu tad, kad būšu uz vietas.
Vēl priekšā koferu krāmēšana, drēbju ātrā žāvēšana. Rīt no rīta naudas mainīšana un lāču maize.
Šovakar jāpārskata mūzika, lai paņemtu līdzi visu svarīgo. Jāpaņem kāda grāmata latviešu valodā.
Esmu noskaņojusies mācīties. Gribu atgūt zaudēto smadzeņu daļu. Par to man droši vien zākās daļa bijušo Erasmus studentu. Taču mācības ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Kādu mēnesi virs galvas man būs nospiedošs, melns mākonis, ko radīs stresainie e-pasti. Ja man tas uzdzīs pārāk lielu depresiju, tad tūlīt sekos izmaiņas gmail konfigurācijā. Pieļauju, ka tas notiks jau 3. janvārī.