Aizgulējos. Piecēlos 10.15, nevis 8.00, kā bija paredzēts. Nedzirdēju nedz mūziku, nedz telefona modinātāju..

Ha! Mātei laikam sirds sāka straujāk sisties, kad izdzirdēja vārdu Maksims, kas it kā pie manis nākšot. Bet par lielu nožēlu es biju domājusi vārdu "maksimums". Man liekas, ka viņa izliekas. Nevar būt, ka viņa par mani zina mazāk kā cilvēks, kas mani tikai 1h pazina.

Sēžu darbā meklēju Zsv pantiņu, ko sūtīt klientiem. Tik ļoti gribas ticēt, ka šodien ir 5diena.

Pricipā jau man nepatīk nevieni svētki un lielāko daļu no tiem nesvinu. Bet tagad, tuvojoties Zsv, vismaz mākslīgi visi cenšas būt labāki un iecietīgāki, līdz ar to šie svētki sāk likties tīri ok. Pēc tam atkla sāksies skarbā ikdiena!

Es gribu būt persona, kam uzticas, kas var palīdzēt. Bet man neļauj un netic. Man ir slikti raugoties.Vēl sliktāk, ja klusē un saka pretrunīgas lietas.

Cik labi būtu, ja cilvēks varētu negulēt 24h. Negulēto nakti lietderīgi izmantoju - sakārtoju dzīvokli. Miegs vēl nenāk.

Izskatās, ka man nedaudz nobīdījies režīms. Miegs nenāk!

Bieži te ir pieminētas audiogrāmatas. Iepriekš es tās asociēju ar bēru grāmatām, bet nu beidzot arī pati kādu ielādēju. Nevis kādu, bet diezgan daudzas. Parfīms un Generation P - sākums ir daudzsološs. Bez daiļliteratūras man ir arī "Time management for Dummies" - šis obligāti jānoklausās.

    Vakar bija lielisks, lielisks vakars! Biju uz vienu slēgto pasākumu, kas bija paredzēts viena uzņēmuma darbiniekiem, izredzētiem darbiniekiem. Pasākums notika Sapņu fabrikā un bija iespēja redzēt iestudējumu Cabaret. Bija vienkārši lieliski - mūzika, tērpi, kvalitāte. Bet diemžēl sākumu gan mēs nokavējām.
    Tā kā viss pasākums bija slēgts, tad dzērieni un torte bija par brīvu, ko mums pat pienesa klāt. No sākuma bija tā neomulīgi - kā baltās vārnas, taču vēlāk bija tik jautri, ka nelikās, ka esam svešās. Pie tam bija iespēja rast jaunas iepazīšanās, nākamnedēļ braukt uz paintbolu.
    Vislabāk bija, kad mums sāka prasīt, par ko tad mēs strādājam uzņēmumā. Nu vai tad tiešām izklaidējoties ir jārunā par darbu?

Bij jau tas viss negodīgi, bet toties interesanti!!
   

Blin, kā man noveicās. Gulēju 5h, bet pati no sevis pamodos 9os (veiksmīgi biju izslēgusi telefonam skaņu un ignorējusi mūziku, kas skanēja jau no 6iem). Un ja es nebūtu pamodusies, tad sanāktu baigais nesmukums darbā un nāktos man zvanīties un atvainoties visiem pēc kārtas.

Pamostos un nesaprotu, kas, ko, kur, kad. Izrādās esmu veiksmīgi aizmigusi, protams, daudz ko neizdarījusi. Aizmigusi, neuzliekot nekādus modinātājus.

Labi, ka pamodos 5:40. Man vēl pāris stundas ir. Un tikai neaizmigt!!

Šizofrēnija atkal ir atgriezusies! Es nosolos, zvēru, saku, piekodinu, ka nekad nebraukšu uz Dievu pilsētu. Blin nafiga es te tērēju 3.15 kaut kādām sūda austiņām, speciāli, lai palīdzētu, laikā, kad es nedrīkstu uz visādiem mēsliem tērēt.  A man jāklausās ironiski uzdirsieni, pie tam no istabas biedru puses. Lai iet ieskrieties, burvīgie gudrīši! Man jau patīk, kad mani izmanto!

Šis jau nedaudz par traku. Es vēl neguļu un 7.00 jāceļas. Es tak rīt nobeigšos no miega. Un vēl tā !$@#$@ grāmtvedība, ko man rīt pa pusmiegu/samaņu būs jāsarauj. Palaižos, maita.

Tikko runāju ar Ingu skaipā. Pareizāk viņa runāja, bet es skatījos video un klausījos, un rakstīju pretim. Tik kruta. Nekāds jaunums, bet es tā pirmo reizi esmu čatojusi, līdz ar to mani lielie: wooow!

Zaļā tēja + vingrošana un miegs ir aizdzīts. Vispār man gribas ēst. Gaļu.

Esmu ceļā uz daudz maz veselīgu dzīvesveidu. Tā izskatās, ka šodien izdzeršu 2l ūdens! Katru vakaru hantelītes un nedēļas otrajā pusē abonoments uz georgu, kur es cītīgi apmeklēšu body-bike. Bet nez kāpēc man rauj uz augšu no tā ūdens.

Skatījos pa discovery channel "Super size she". Māte šausminājās, piesauca vārdus: "Viņa ir vīrietis, transseksuālis." Un kas tik vēl ne.
Kā jau saka, ka meitas meklē vīrus pēc tēvu parauga.
Tad man laikam kāda tēva radīta ietekme/trauma/ne gluži vīrieša ideāls, bet ( bodibildings ) man nešķiet nekas pretīgs. Kāds gribasspēks ir vajadzīgs!

Ja, protams, nedomā par to, cik labi vai slikti tiek ietekmēta veselība. Bet katram ir savas dīvainības.

Man ir filmu atkarība. Nav dienas, kad es nenoskatītos vismaz vienu filmu.
Un nav pirmdienas, kad es nenoskatītos Desperate Housewives, Simpsons un Family Guy.

4 nedēļas un kļūs gaišāks. Gaidu svētkus. Bet nevis tāpēc, ka svētki, bet tāpēc ka būs brīvs. Vispār jāsāk gatavoties ar filmu krājumu.

Blin, tikko ieraudzīju, ka mana hantelīšu cilāšana ir kko devusi. Kad dabūšu naudiņu - fiksi uz georgu un jānopērk smagākas hanteles.

Nemaz negribas ticēt, ka rīt uz darbu, bet, jā, tā nu ir patiesība. Pēc tam sekos viena maza, nožēlojama svētdieniņa, kuras laikā jāuzspēj izdarīt viss tas, kam es neķēros klāt piecu nato brīvdienu laikā.