Galda kāja -

nu tad neko, jāpērk gumijnieki un ceļazīmes uz saulanām vietām, nebūs vēl ne marta beigas, kad būsim nolemti atlikušām 263 nomākušamies dienām.

nu jā, un izlasot šo (http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_klimats) pavisam gribas apraudāties:

Ciklonu ietekmē ir liels mākoņainums — vidēji 160—180 apmākušos dienu gadā.

Zemes virsu sasniedz ne tikai tiešie saules stari — tiešā radiācija, bet arī daļa atmosfērā izkliedētās radiācijas, jo Latvijā bieži vien ir apmācies laiks.

Ziemas mēnešos Latvijas teritorija saņem mazāk nekā 20—30% tiešās radiācijas, bet no marta līdz septembrim 50—60% tiešās radiācijas, jo arī vasarā ir daudz apmākušos un lietainu dienu. Tādējādi katrs Latvijas valsts virsas kvadrātcentimetrs saņem tikai apmēram 80 kcal gadā — trešo daļu no Saules radiācijas pieplūduma. Tikai 20% no šī siltuma tiek patērēti gaisa sasildīšanai, 80% — nokrišņu iztvaicēšanai, kas pietiek, lai iztvaikotu tikai 50% nokrišņu. Tāpēc Latvijā ir pārlieku mitrs un notiek teritorijas pārpurvošanās process.

Latvijā gada nokrišņu daudzums, sevišķi to daudzums veģetācijas periodā, pārsniedz iztvaikotspēju.

Šis noteikti nemazina manu mīlestību pret Vidzemi. Zaigojiet vien jūs savā Kurzemē, man vakar toties ziemeļblāzma Cēsu rajonā :)

Nē, nu man gan nekā nebija. Ne slēpojiena pa Ušuru, ne stirnu, ne pūču.

Ja Tu par z-blāzmu, tad, jā, redzēju, starp citu, ne pirmo reizi. Tas vienmēr ir tik...

es arī redzēju. aiz ovišiem. pēc tam es redzēju 4 briežus, vienu jenotu un vienu stirnu.

tas bija topērnsvētdien un taipusei todien bija cita struktūra, trūka stundu, bet netrūka kilometru.