Pirms gadiem Anmary bija resna un valkāja tās stulbās pelēkās bikses, bet tagad rūpīgi zēni, ieraugot viņu, iedod man kilogramu kartupeļu, lai nosūtu tos dziedātājai. Vizuālās pārmaiņas nav vienīgās, kas skārušas dziedātāju – agrāk viņa dziedāja Talantu Fabrikā, bet tagad nokļuvusi uz Eirovīzijas skatuves, un i mazs, i liels cer, ka viņa nobērs tik labi kā Daniels Pavļuts Al Qaeda intervijā un Eirovīzija nostāsies blakus Aerodium un baravikām un kļūs par nācijas lepnumu.


Klips pēc latviešu labākajām tradīcijām sākas ar sarunu, kas tiek tulkota arī angļu valodā. Viģika sākumā Anmary nemaz negrib filmēties, tāpēc klips teju pajūk, bet viņas draudzenes saka, ka būs super, tāpēc Anmary nolemj pamēģināt. Kaut arī šaubas ir pirmā neveiksminieka pazīme (©Toms Grēviņš), šoreiz Anmary šaubas ir saprotamas, jo, izrādās, vienā dienā jāizdara tiešām daudz – ne katram tas būtu pa spēkam. Labi, ka blakus ir draudzenes, kas pa ceļam uz interviju dejo.
No sākuma viņa, cauri gaitenim, kuru rotā Prāta Vētras plakāts, dodas nofilmēties pie kāda tv3 žurnālista, kurā informē, ka ir dzimusi 1980.gadā. Tas ir labi, jo, kā zināms, vislabāk ir piedzimt astoņdesmitajos, un viņai tas ir izdevies. Tv3 žurnālists ir sajaucis un šoreiz uz interviju paņēmis līdzi nevis operatoru ar videokameru, bet gan fotogrāfu ar Canon fotoaparātu. Vareni – jau klipa sākumā ir pienācis mirklis, kad neviens neko nefilmē!

Tālāk Anmary, draudzeņu iedrošināta, vienkārši ietešas kaut kādā studijā, kur pie klavierēm sēž kāds, kurš nav ne Raimonds Pauls, ne Igors Krutojs, ne Vestards Šimkus. Mūsu Eirovīzijas princesītes ierašanās romantisko vīrieti nemulsina ne mirkli, un viņš sāk klimperēt „Beautiful song”, bet Anmary – dziedāt un tresīt. Tresīšanu piekopj arī Anmary draudzenes aiz stikla. Tā kā tiek attēlots it kā dziesmas ieraksts, mani pārņem kāds eksistenciālas dabas jautajums – vai ieraksta laikā vispār drīkst tresīt? Kad es pirms 15 gadiem rakstīju savu pirmo albumu, man kategoriski aizliedza tresīt, jo to varēšot dzirdēt. Saprotu, ka a)varbūt mani čakarēja b)ir pagājuši 15 gadi un izgudrots iMac. Lai uzzinātu, kā notiek mūzikas ieraksti mūsdienās, sazinājos ar vairākiem Latvijas mūziķiem, kuru viedokļi par tresīšanu nopietni atšķīrās – vieni teica, ka labāk netresīt, bet citi (Reinis Sējāns) atzina, ka ieraksta laikā ne tikai tresī, bet arī tašķās, un ļoti labi, ka mūsdienu tehnoloģijas ir pietiekoši attīstītas, lai to varētu dzirdēt.

Izdarīšu atkāpi, lai paziņotu, ka patiesība šo texxxtu sāku rakstīt pirms pusotras nedēļas, bet mirklī, kad saņēmu e-pastu no Latvijas glītākā džeka Reiņa Sējāna, paģību un atčoknījos tikai tagad. Novēlu atčoknīties arī citiem! Atkāpes beigas.

Kad dziesma ierakstīta, nav ko – jāskrien uz SWH interviju, kā arī pa ceļam džinsenes jānomaina pret kleitu. Šīs izmaiņas mani priecē. Anmary tā steidzas, ka pat nepagūst ielikt disku vāciņā, tāpēc bijušajam politiķim Kasparam Upacierim pasniedz pliku disku. Bet tas nekas – gan Ufo, gan Fredis izskatās diezgan apmierināti. Noprotu, ka vai nu Ufo, vai nu Fredis ir princis, jo Anmary nokļūst pilī, kur savas draudzenes, kas patiesībā viņu pirms 2 minūtēm izcēla saulītē, ir aizmirusi, jo te priekšā jau ir džeki. Nepateicība ir pasaules alga! Draudzenes atstātas novārtā! Draudzenes visticamāk ir pasūtītas dirst.

Ko parasti dara pilīs? Fotogrāfējas! Piemēram, kolēģe AK diezgan bieži fotogrāfējas Mālpils muižā. Pilīs ir jādokumentē viss, jo tieši notikumi pilīs ir pamats ikvienai vēstures grāmatai, tāpēc drošības pēc tiek fotogrāfēts arī tas, kā dziedātājai tiek izveidots meikaps. Kad sākas īstā fotosesija, lai izskatītos dzīvīgāk, Anmary dejo kopā ar džekiem, nevis vienkārši stāv. KUR VAR DABŪT TAS BILDES? Tad viņai zvana kaut kāds pajols, bet viņai nav laika runāt. Palasot dziesmas vārdus, atklājas, ka zvanītājs ir bijis sers Miks Džegers. Hmm, es viņas vietā būtu pacēlusi.

Nepaiet ne mirklis, kad arī lidostas kalpi sāk tresīt pie „Beautiful song” un Anmary ar fūgām (tāds viļņains matu sakārtojums) matos ierodas lidostā. Izvirzu hipotēzi, ka viņa grib doties uz Maiami, kur savulaik LieneCandy dzēra ar četriem melnādainiem vīriešiem, berzēja gar savu ķermeni pludmales smiltis, kā arī nedaudz iesauļojās. Kāds Latvijas mūzikas žurnālists ar 20 gadu pieredzi, skatoties klipa beigas, prasīja: „Ā, tagad viņa pārģērbusies par stjuarti?”
To, ka ir pienākušas klipa beigas, var uzreiz saprast, jo visi kopā uzdejo. Es esmu ļoti romantisks un jūtīgs cilvēks, tāpēc man vispār šķiet, ka lidostās ir vai nu jāraud un jāsūcas, vai nu jābūt pālī. Šķiet, iezvanījusies arī Anmary sirdsapziņa un viņa tomēr ceļojumā līdzi ņem arī savas draudzenes, kas pirms trim minūtēm viņu iedrošinājušas iet uz ierakstu studiju, radio un pili. Tātad viss beidzas laimīgi, uzvar draudzība.

Anmary videoklips nenoliedzami ir progress, jo, ja Laura Reinika „Aš begu” Lauris pārvietojas ar tādiem bomžu transporta līdzekļiem kā ritenis, bērs kumeļš un kājas, tad Anmary viģika beigās iesēžas Turkish Airlines lidmašīnā un gan jau piezvana Lembergam, Šķēlem un Šleseram, lai pārrunātu plānu, kā no trases novākt Danielu Pavļutu, kurš negaidīti kļuvis par Latvijas lepnumu, kaut arī tas ir skaidrs ikvienam, ka latviešu – dziedātāju tautas – lielākajam priekam ir jābūt Eirovīzijas princesītei.