ir pagājusi tieši viena nedēļa kopš mana texxxta nodošanas termiņa beigām, bet nebīstieties ne mirkli - soda šmiga jau ir izdzerta. ilgi mocījos ar savu iepriekšējo tematu - de facto sižetu, kurā valodas policists kursītis, kurš man reiz ir pasniedzis kafiju gultā, pieķer menteni, kas nerubī latviešu valodu un to, ka baltkrievija nav dzimums. šajā nedēļas nogalē notika masu mediju sporta spēles, un texxxti ir nopietns medijs, tāpēc vismaz es uzksatīju par svarīgu texxxtus pārstāvēt šajā svarīgajā tusofkā. ceļā uz spēlēm savam pudelesbrālim (tātad radiniekam) tomam bricim pastāstīju par grūto situāciju, kurā esmu nonākusi, un viņš paskatījās gps kartē un teica: "kas - Tu daune esi? raksti taču par spēlēm!" skola rokā, mednis cockā! jau iepriekš jāatvainojas, ka spēļu apskats būs saraustīts un izteikti objektīvs, jo aprakstīšu to, ko redzēju un atceros.
vispirms par to, kas īsti ir medijs. kā kāds petuhs pālī sestdienas rītā paziņoja - tas ir tad, kad ir "režisors, redaktors un es". mediju sporta spēles ir tāda tusofka, kur jau 17.gadu satiekas latvijas krutākie mediji, un citreiz tur ir tā, ka džeki, kam elkoņi aug no ausīm, dod pa muti. man šķita, ka kaut kur pa pālim miegā arī dzirdēju, kā kāds gribēja kauties šogad, un vēroju arī to, kā 10 sekundes savā starpā kāvās divi latvijas radio žurnālisti. ik gadu sporta svētkos piedalās ap 40 000 žurnālistu, un viņu galvenais mērķis ir nomest svaru, tātad - dzert un sportot. no neoficiāliem, bet ļoti drošiem avotiem zināms, ka šīs nedēļas nogales laikā nomestas 3 tonnas, bet te jāatceras par masas nezūdamības likumu - ja kaut ko nomet, tas kaut kam uzkrīt.
spēļu norises vietā (turpmāk texxxtā - pie jūras) ierados kopā ar 14 smukiem zēniem, un, to ieraudzījis, kāds karavīrs mums paprasīja, ko mēs te darām un kissed all nahuj (google translator tulkojums izteicienam "patrieca visus nahuj"). mums bija pohuj, un gājām iekšā. atvadījos no tiem random pajoļiem, ar kuriem man nebija nekāda sakara, un nostājos pļavas vidū, lai celtu savu telti. te pēkšņi klāt piesteidzās texxxtu fani, kuri gribēja man palīdzēt uzcelt telti, un to arī godam izdarīja pļavas vidū, lai es varētu būt jaunas ēras sākums un ļaudis pulcētos ap mani. tā arī beigās bija - es biju vecrīga, kam pakārt sacēlās pļavnieki, āģis, krievija, voleri (smuka vieta ar lieliem krāniem). kā es zināju, ka tie telts celtnieki ir fani? viņiem rokās bija šmigas glāzes. telts bija ļoti skaista un stāvēja tik vareni kā labs pimpis. (foto autors - jānis vitkovskis)
sportiskās aktivitātes sākās jau pirmajā naktī ar nakts trasi. kāpēc tai bija jānotiek naktī? lai tumsā un pālī neviens neblenztu uz ģetkām, kurām cauri slapjiem tē krekliem izspiedušies krūšu gali - nakts trases ietvaros bija arī uz mutes jānoliekas jūrjā. lai nesaslimtu, pēc naktrases bija jāsāk dzert stipri dzērieni. tad nu klāt bija svarīgākā disciplīna texxxtiem - tā kā komanda bija par mazu, lai oficiāli varētu piedalīties komandu sporta veidos, startējām tikai vienā - govs gāšanā. man palīdzēja jau iepriekš minētais radinieks toms bricis, kurš uzdevās par texxxtu reportieri, un tāpēc, ka ir palīdzējis nest texxxtu vārdu pārpasaulē, ir ieguvis texxxtu zelta drauga karti (tā sniedz 10 Ls atlaidi apavu veikalā "danija" - ja pērk sev tupeles, tad texxxti samet čiriku). govs gāšana ir cilvēku gāšana un šņabja triekšana no kakliņa. apgāzām 21 govi (4 bija no LETAs), un pagaršojām vairākus kakliņus. kā jau iepriekš tika minets (es apzināti šo vārdu rakstu ar lielo burtu), medijs ir tas, kam ir savs režisors, redaktors un es. varam uzskatīt, ka es biju redaktore, bricis - pasākuma režisors, un no rīta gaidījām ierodamies texxxtu lirisko "es" aneti konsti, bet viņa diemžēl izdomāja, ka tie pāķi "dzintarkrasts", kur notika spēles, atrodas dzintaros, un trīs stundas mūs gaidīja pie dzintaru koncertzāles. tā kā mums pietrūka viena "es", lai sevi varētu uzskatīt par mediju, pašdiskvalificējāmies.
nākamais rīts, protams, sākās drūmi, jo visi vēl bija pālī, bet bija jādodas uz sporta svētku galveno notikumu - atklāšanas gājienu. tur visiem jānāk ar lepnumu par savu darbavietu, un vislepnākā, protams, biju es, jo strādāju texxxtos. fonā skan turku maršs, visi braši soļo - tā tam vajadzētu būt, bet diemžēl patiesībā visi nāk ar drūmām rožām, jo tikko izrauti vai nu no telts vai norauti no korķa godasardzes. tā ar sadrūmušām sejām un cenšoties izvairīties no saskatīšanās ar random ģetku, ar ko vakar bijis kaut kāds sekss, visi iestreipuļoja kaut kādā slavenā stadionā. dažiem bija arī komandas simboli, un mana poseidona sirsniņa priecājas par to, ka šoreiz simbolos dominēja ūdens dzīvnieki - medūzas, kas tika nosauktas par krabjiem, garneles un krabji, kas netika nosaukti par medūzām. pasākumu ar dažādiem "hei, ko gruzies?" vadīja normunds rutulis, kuru no sākuma nevarēja pazīt, jo viņam bija tas vecais strīpainais raiņa peldkostīms un viņš nedziedāja "kūko, kūko, dzeguzīte", un viņš vispār izskatījās pēc pilnīgi cita cilvēka. jāatzīst, ka normunds rutulis ir kaut kāds jocīgs cilvēks, jo pieminēja, ka cēsu alus teltī jādzer ūdens UN NEVIS ALUS, lai nesanāk pa dārgo braukt pie vācijas maukām. wtf? tas būtu tāpat kā mežā atrast baraviku ģimenīti, bet mērci vārīt no apkārt esošajā sūnām. protestēju pret šo nejēdzību un dzēru tikai šņabi ar jūras ūdeni, kā rezultātā šorīt mana mute bija tik sausa, ka bija pārvērtusies par lībijas tuksnesi un pa to bēguļoja muamars kadafi. tad atklāšanas runu teica raivis vidzis, un viss varēja sākties, tātad atklājās, ka vakarnakts nakts trase un govs gāšana ir bijusi bezjēdzīga.
sporta spēļu programmā bija visas parastās lietas: voljebals, futene, basketbols, kā arī virves vilkšana, kuras laikā pērn kaut kāds knariņš esot salauzis sev ribu. visiem parastajiem sporta veidiem pievienojās arī kājbols, kas bija kaut kas tik nesaprotams kā beisbols ar zoles noteikumiem pēc pamatīgas zāles kurīšanas. labi, ka palaidu garām kaut kādu stulbu stafeti, kur zēniem bija jāskrien augstpapēdenēs. protams, skatīties, kā resni veči krīt ārā no kurpēm un apdauza savas boškas, ir "fun, fun, fun" ((c) rebecca black), bet džekam pārģērbties par veceni ir tāpat kā "prozit" končas, džinsu kostīms vai seriāls "dzīvoklis" - deviņdesmitie.
tātad uzreiz pēc atklāšanas marša bija arī apbalvošana, kurā normunds rutulis būtībā pateica, ka visi sportisti te ir petuhi, jo viss ūdens esot izdzerts. ar alu gan tā nebija, jo visi arī pēc apbalvošanas turpināja kapāt aliņus svinīgā formā (tātad - kopā ar šņabi). pirmo vietu kopvērtējumā ieguva šlesera avīze, pārējās vietas aizņēma kaut kādi sorosīdi, protams, jo soross, soross, tas nav grēks, tas ir mīlestības spek.
6 komentāri | Komentēt
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}