nākamais rīts, protams, sākās drūmi, jo visi vēl bija pālī, bet bija jādodas uz sporta svētku galveno notikumu - atklāšanas gājienu. tur visiem jānāk ar lepnumu par savu darbavietu, un vislepnākā, protams, biju es, jo strādāju texxxtos. fonā skan turku maršs, visi braši soļo - tā tam vajadzētu būt, bet diemžēl patiesībā visi nāk ar drūmām rožām, jo tikko izrauti vai nu no telts vai norauti no korķa godasardzes. tā ar sadrūmušām sejām un cenšoties izvairīties no saskatīšanās ar random ģetku, ar ko vakar bijis kaut kāds sekss, visi iestreipuļoja kaut kādā slavenā stadionā. dažiem bija arī komandas simboli, un mana poseidona sirsniņa priecājas par to, ka šoreiz simbolos dominēja ūdens dzīvnieki - medūzas, kas tika nosauktas par krabjiem, garneles un krabji, kas netika nosaukti par medūzām. pasākumu ar dažādiem "hei, ko gruzies?" vadīja normunds rutulis, kuru no sākuma nevarēja pazīt, jo viņam bija tas vecais strīpainais raiņa peldkostīms un viņš nedziedāja "kūko, kūko, dzeguzīte", un viņš vispār izskatījās pēc pilnīgi cita cilvēka. jāatzīst, ka normunds rutulis ir kaut kāds jocīgs cilvēks, jo pieminēja, ka cēsu alus teltī jādzer ūdens UN NEVIS ALUS, lai nesanāk pa dārgo braukt pie vācijas maukām. wtf? tas būtu tāpat kā mežā atrast baraviku ģimenīti, bet mērci vārīt no apkārt esošajā sūnām. protestēju pret šo nejēdzību un dzēru tikai šņabi ar jūras ūdeni, kā rezultātā šorīt mana mute bija tik sausa, ka bija pārvērtusies par lībijas tuksnesi un pa to bēguļoja muamars kadafi. tad atklāšanas runu teica raivis vidzis, un viss varēja sākties, tātad atklājās, ka vakarnakts nakts trase un govs gāšana ir bijusi bezjēdzīga.

sporta spēļu programmā bija visas parastās lietas: voljebals, futene, basketbols, kā arī virves vilkšana, kuras laikā pērn kaut kāds knariņš esot salauzis sev ribu. visiem parastajiem sporta veidiem pievienojās arī kājbols, kas bija kaut kas tik nesaprotams kā beisbols ar zoles noteikumiem pēc pamatīgas zāles kurīšanas. labi, ka palaidu garām kaut kādu stulbu stafeti, kur zēniem bija jāskrien augstpapēdenēs. protams, skatīties, kā resni veči krīt ārā no kurpēm un apdauza savas boškas, ir "fun, fun, fun" ((c) rebecca black), bet džekam pārģērbties par veceni ir tāpat kā "prozit" končas, džinsu kostīms vai seriāls "dzīvoklis" - deviņdesmitie. 

tātad uzreiz pēc atklāšanas marša bija arī apbalvošana, kurā normunds rutulis būtībā pateica, ka visi sportisti te ir petuhi, jo viss ūdens esot izdzerts. ar alu gan tā nebija, jo visi arī pēc apbalvošanas turpināja kapāt aliņus svinīgā formā (tātad - kopā ar šņabi). pirmo vietu kopvērtējumā ieguva šlesera avīze, pārējās vietas aizņēma kaut kādi sorosīdi, protams, jo soross, soross, tas nav grēks, tas ir mīlestības spek.