Man diezgan bieži šķiet, ka esmu laimīgākais cilvēks pasaulē, it sevišķi tagad, kad mazulis man smaida ik reizi, kad viņu uzrunāju. Vai kad ir vakars, visi puikas jau guļ, bet es daru kaut ko tādu, kas man ļoti patīk, un zinu, ka esmu tieši ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vēlos būt, un dzīvē daru tieši to, ko vēlos darīt.
Vai arī kā tagad - kad par spīti visam izrādās, ka tomēr varēšu studēt, lai arī man ir vesela banda bērnu un vienmēr par maz naudas. Dzīvot ir skaisti! ;)