Pavasaris plūstoši pārgājis rudenī un nevaldāmo prieku nomainījusi pagātne, kas ieslēdzās pilnīgi nelaikā. gribas vienīgi gulēt ar seju pilvenā, nerunāt, neskatīties, neiet, nedzirdēt. Bet jāiet, jādara un jārunā.. Ko lai dara? Ausīs skandināvu blekmetālu, sejā dežūrsmaidu un aiziet? Strauji, braši, veselīgi? Eh..