Šodienas atskaite: no rīta, kamēr visi vēl gulēja, salasīju mežā sēnes un ogas. Atnācu, mazliet patulkoju, sagatavoju gailenes želejā, samarinēju gailenes, sacepu taukos ziemai gailenes un bekas/baravikas, savārīju avenes ar upenēm. Gāju uz dīķi mazgāties un mazo bērnu peldināt. Atnācu, pastrādāju, klausoties Muse, palasīju ogas (dārzā, joprojām klausoties Muse). Atnācu, pastrādāju, sakliedzu uz vīrieti, mazliet pastrādāju, tad, lai nomierinātos, gāju skaldīt malku. Vīrietis pēc kāda laika (ļoti prātīgi, jo malkas skaldīšana lieliski palīdz nomierināties) nāca krāmēt saskaldīto. Visiem viss pārgāja, viss ir atkal labi. Pagatavojām vakariņas, paēdām, un nu es grasos lasīt bērnam par muminnedienām ar komētu un jūtos tā, it kā šī diena nebūtu nodzīvota veltīgi. Un arī jums visiem novēlu to pašu. Tā. Šito lasīšu, kad pārņems kārtējā slinkuma vai sevis žēlošanas lēkme.