Ak šausmas, šausmas, kādu iespaidu būšu atstājusi uz topošo darba devēju, sēdēdama uz biljarda galda ar cigareti zobos, pīpēdama, plēsdama glāzes un skraidīdama pa Vecrīgas ielām naktī bez kurpēm.. Vēl tikai mīļotā ar nazi pietrūka, lai šis man uz bāra letes zeķes sagrieztu!

Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka priekšnieks šodien zvanīja un stāstīja, cik ļoti viņam tas viss paticis. Īpaši tas, kā es smiedamās viņam uzskaukusi, ka, ja es gadījumā tos savus zābakus kaut kur baigi tālu aizmetīšu, lai viņš, lūdzu, savāc.