Dzīve ir skaista, ir skaista, ir skaista
Ārā aizkavējies rudens, bet arī tas pāries, paliek tikai labais. Kopš iemācījos vērst uzmanību tikai uz labo, tas birst no visām pusēm - kāds kaut ko atved, kaut ko atnes, kaut ko labu pasaka, izdēj tev olu un ielec klēpī, izdod tāda cilvēka grāmatu, ko esi ieteicis, mīl, kāds cits atkal, svešs pavisam, atraksta internetā, ka es lieliski daru savu darbu.. Nez, varbūt tā ir bijis vienmēr, tikai bija grūtāk to pamanīt aiz sevis žēlošanas brikšņiem?