Laikam pilnmēness
Es jau tā neizceļos ar īpašu cilvēkmīlestību, bet, kad gadās nedaudz palasīt presi un it sevišķi internetu (apzināti izvairos, tak reizēm gadās), vemt gribas no tās salkanības, stulbuma, labākajā gadījumā - viduvējības. Un visi tie palīdzības lūdzēji, kuriem sīrups no ausīm līst, cenšoties pielabināties; apšaut gribas reizē ar viņu aizbilstamajiem. Un debilie slepkavību komentētāji arī var iet turpat - "Viņa bija tik skaista, tik jauna, tik daudzsološa, kāda traģēdija". Ja būtu veca un neglīta, hren s ņei, lai mirst kā suns, ja? Vai skaista cilvēka dzīvība ir vairāk vērta? Par reklāmām, kurās liek bērnus, es nemaz nerunāšu, ja?! Un par dzejoļiem un piemiņas vietām vēl ne tik.