ja runa ir par beerniem, tad man jocinji neliekas smiekliigi. it sevishkji, ja taadus staasta pieaudzis cilveeks, kas ir teevs, neviss padsmitgadiigs nopunkjojies tiinis, kas grib paziimeeties savu tizlo vienaudzju viduu.
Nu šitā man ar nelikās īpaši smieklīga, bet, piemēram, "nav rociņu - nav cepumiņa" un tamlīdzīgi pavelk uz ķiķināšanu. Un es nedomāju, ka tālab es esmu nejūtīga briesmone, vienkārši tas ir joks bez iedziļināšanās, bez kādas saistības ar reālo pasauli.
tādā gadījumā paskaidro, lūdzu, kas teicienā par cepumiņiem ir savādāks, ka liek tev to uztvert par labu esam? tikpat klaja un nežēlīga ņirgāšanās. es pat teiktu - vēl jo nežēlīgāka, jo tieši un bez aplinkiem norāda bērnam uz viņa problēmu.
Ne tikai. Tavi argumenti patiesi ir nepamatoti - cita acī skabargu redzi, pati savu baļķi tā arī nespēj saskatīt. Dīvaini, ka tad, ja liekas ok pieņemt klaju irgošanos par fiziski slimu (nevainīgu) cilvēku, tad par tieshi tādu pašu frāzi par vai ar bernuuzskati par amorālu. Kur tad ir ta atshkjiriiba? BTW - atbrauc kādreiz ciemos - un es tevi iepazistinashu ar kadu, kam "nav kustibu rocinjaas - nav cepuminju". Blje, sist tadus komentārus. Reala dusma - nezini, par ko runaa un pargudri spried par etikas dabas jautajumiem.
tas neva domaats tieshaa tekstaa. driizaak sinoniims, "kas nepaspeeja, tas nokaveeja". es nekad nenjirgaatos par cilveekiem, kas ir fiziski vai gariigi slimi.
Tas, kas mani pavilka uz šo debīlo diskusiju par tēmām morāle-ētika-amorāle bija tieši tas aspekts, ka vienu black joke Tu atzīsti par ok, bet otru - nē. Manā uztverē - black joke, tad black joke, pasmejamies un ejam talak; bet ja ieejam tajā sfērā, ko sauc par morāles piesaukšanu un piekasīšanos pie vārdiem, tad manā uztverē - nevar čakarēties pie vienas frāzes, ignorejot citu tadu pashu. Tad zūd ticamības moments etiskajiem uzskatiem.
patiesums/nepatiesums neatrodas tikai vienā vietā patiesi attiecībā uz faktu, kas viņš būtu
nepretīgi būtu, ja viņa teiktu - tu būsi kā tētis - sasegdama ciešāk viņa zaļi strutainajām krevelēm segtās kājas un noslaucīdama no lūpu kaktiņa notecējušo žultsūdeni?
nav jau arī smieklīgi. vienkārši tā brīža izjūtas. vēzis arī patrāpījās pa rokai tikai kā pirmā asociācija. atvaino par to, ka iegriezās tavās personīgajās asociācijās.
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
