tādā gadījumā paskaidro, lūdzu, kas teicienā par cepumiņiem ir savādāks, ka liek tev to uztvert par labu esam? tikpat klaja un nežēlīga ņirgāšanās. es pat teiktu - vēl jo nežēlīgāka, jo tieši un bez aplinkiem norāda bērnam uz viņa problēmu.
Ne tikai. Tavi argumenti patiesi ir nepamatoti - cita acī skabargu redzi, pati savu baļķi tā arī nespēj saskatīt. Dīvaini, ka tad, ja liekas ok pieņemt klaju irgošanos par fiziski slimu (nevainīgu) cilvēku, tad par tieshi tādu pašu frāzi par vai ar bernuuzskati par amorālu. Kur tad ir ta atshkjiriiba? BTW - atbrauc kādreiz ciemos - un es tevi iepazistinashu ar kadu, kam "nav kustibu rocinjaas - nav cepuminju". Blje, sist tadus komentārus. Reala dusma - nezini, par ko runaa un pargudri spried par etikas dabas jautajumiem.
tas neva domaats tieshaa tekstaa. driizaak sinoniims, "kas nepaspeeja, tas nokaveeja". es nekad nenjirgaatos par cilveekiem, kas ir fiziski vai gariigi slimi.
Tas, kas mani pavilka uz šo debīlo diskusiju par tēmām morāle-ētika-amorāle bija tieši tas aspekts, ka vienu black joke Tu atzīsti par ok, bet otru - nē. Manā uztverē - black joke, tad black joke, pasmejamies un ejam talak; bet ja ieejam tajā sfērā, ko sauc par morāles piesaukšanu un piekasīšanos pie vārdiem, tad manā uztverē - nevar čakarēties pie vienas frāzes, ignorejot citu tadu pashu. Tad zūd ticamības moments etiskajiem uzskatiem.
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
