|
[05 Feb 2025|09:39am] |
Dienišķais jautājums lika padomāt par to, cik seksa pozitīvu vai negatīvu mantojumu man ir atstājusi ģimene. Nācās secināt, ka šis mantojums tur dziļumā joprojām mājo. Tās nav kaut kādas praktiskas lietas, ko vēlāk iemācīja pati dzīve, bet tādas ļoti fundamentālas attieksmes lietas. Tādas īstas sarunas par seksu ar maniem vecākiem man nav bijis, ne par puķītēm un bitītēm, ne par to, ka būtu svarīgi lietot prezervatīvus. Es nezinu, vai postpadomju telpā vispār eksistēja seksa pozitīvie vecāki, kādus rāda komēdijās, bet es piedzīvoju to versiju, kur tev iedod slaveno Zīlītes numuru, un tad jau pats tālātk saliksi divi plus divi. Tagad pieaugušā vecumā man jāsecina, ka bija diezgan absurdi vēlāk pusaudzim veltīt piezīmes par to, lai viņš netīšām netiek pie bērniem, ja maniem vecākiem pēc fakta nebija nekādu priekšstatu par to, ko tad es īsti zinu par seksu, bet balstīt to visu pieņēmumā, ka kaut kāda abstrakta sabiedrība ar šo jautājumu ir tikusi galā. Jāsaka gan, ka toreiz vēl nebija noslāņojies konservatīvo idiotu slānis, tāpēc skolās tiešām bija veselības mācība, un sabiedrība kaut kā tomēr audzināja tos jauniešus. Arī MTV mums iemācīja, ka narkotikas un sekss bez Durex prezervatīva ir ceļš uz pāragru nāvi. Bet ģimenē sekss tika pieminēts galvenokārt tādos kontekstos kā citu cilvēku "maukošanās", vai arī bažās par to, vai sencis nav "pisies apkārt". Tāds nu tas mantojums.
Bet tagad es iedomājos, kā to mantojumu varētu izbakstīt no zemapziņas ārā. Nav tā, ka viņš man ļoti traucē, jo pāri tam ir pārklātas vairākas kārtas ar racionalitāti un pieredzi. Es pat pieņemu, ka uz vispārējā fona man vispār vajadzētu paturēt muti ciet par šo tēmu. Bet tagad, kad pēc terapijas absolvēšanas es zinu, kā ir dzīvot ar tukšiem kambariem, kurus tu vari iekārtot pēc savas patikas, es mēģinu iztēloties, ja es izravētu arī šo mantojumu. Nav slikti būt racionālam dzīvniekam, un tas palīdz piesegt visādus tavas personības trūkumus, bet līdzīgi kā strīdā ar muļķi internetā, ar racionāliem argumentiem nav iespējams mainīt fundamentālas pārliecības. Es tagad absolūti saprotu savu šrinku, kas teica, lai es beidzu visu racionalizēt, un dodu atļauju sev just un būt, un kopīgiem spēkiem mums ir izdevies mainīt fundamentālas lietas. Bet redz, tās ir bijušas vispārcilvēcīgas lietas, kuras izdevies fundamentāli atbrīvot no veciem un nevienam vairs nevajadzīgiem priekšstatiem. Teorētiski es pieņemu, ka ir kāds speciālists, kas varētu to pašu izdarīt arī ar seksualitāti. Es nezinu, vai tādu iespējams atrast, vai vispār tādu vajag atrast, but it made me curious.
|
|