Azamat Bagatov's Friends [entries|friends|calendar]
Azamat Bagatov

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

in other news [28 Jul 2014|12:28pm]

tikko_pamodos
Paģiru lielākais (ja pat ne vienīgais) skaistums ir spējā saskatīt lietu īsto būtību. Vakar, sastutēta spilvenos, ar spēcinošām sviestmaizēm, dažādās ģeometriskās figūrās sagrieztiem augļiem un atvēsinošiem ūdens spaiņiem apgādāta, es laiski nodevos filozofēšanai par dzīves jēgu, labā un ļaunā attiecībām un citiem lielajiem jautājumiem, kas mani, protams, nodarbina tikai un vienīgi personīgās dzīves kontekstā. Brīdī, kad miesa (bet ne gars!) ir novājināti līdz pēdējam, brīdī, kad pazūd visi pustoņi, "kā būtu, ja" un "varbūt tomēr", es sapratu, kuri cilvēki manā dzīvē ir lieki. Atbilstoši izdarītajiem secinājumiem tad arī turpmāk rīkošos vai, pareizāk sakot, nerīkošos. Goda vārds, kā akmens (asmens, zibens, rudens, ūdens, mēness, suns) no sirds novēlās.
post comment

[28 Jul 2014|12:04pm]

maksiine
Tikko ievēlos mājās... Jau besī, ruaj dusma, pinkšķis utt... ne 10 min nepagāja, kad māte jau izbesija, sabļāvāmies, tagad sēžam katra savā istabā un pūšamies- es par to, ka viņa lien kur neparas, viņa par to, ka neko nerunāju, nestāstu un ka man besī...

this is going to be fun...
post comment

[28 Jul 2014|11:52am]

pajautaa

[antuanete]
Varbūt varat ieteikt labu autoservisu?
Dots: 9 gadus vecs Nissan Pathfinder dīzelis, visu laiku vests uz dīlera servisu, bet viņi mani pēdējās vizītēs drusku aizkaitināja ar nespēju precīzi un laicīgi pasūtīt detaļas, un diagnosticēt problēmu, ja klients pats ar pirkstu neiebaksta, kas tieši un kā jāskatās. Loloju cerību, ka Rīgā (vēlams Daugavas labajā krastā) ir kāds serviss, kas strādā labāk un efektīvāk :) Līdz šim internetos ieteikts "Autoloks" Barona ielā un "Rolis" Čiekurkalnā (bet par šo sudzibas.lv daudz nelāgu atsauksmju). Ko saka Cibas kolektīvais saprāts?
1 comment|post comment

Laba daba- transports [28 Jul 2014|11:49am]

vajag

[livia]
Labas dienas!

Meklēju divas brīvas vietas automašīnā uz festivālu Laba Daba piektdien, 1. augustā no plkst. 19:00 no Rīgas/ centra.
Brauktu normālā es un patīkams spānis, benzīnam piemestos, visas lietas :) Izskatīšu arī piedāvājumu vienai vietai, tad brauktu es tikai.
post comment

[28 Jul 2014|11:22am]

martcore
mana viena no iecienītākajām tēmām tēlotājmākslā sevišķi spēcīgi izskatās gleznotāja lūkasa kranaha izpildījumā



Младший лейтенант Михаил Архангелов прогоняет нудистов, нарушающих общественный порядок, из парка Культуры имени Отдыха.
post comment

Tehnoloģijas cilvēkiem [28 Jul 2014|10:39am]

black_data
Tie mūsdienu telefoni ir pārāk iedomīgi, un aizmirst, ka viņi ir tikai rīki. Ak, dies, ak, dies - trīs dienas nav noticis sistēmas bekaps. Jā, bļin, man katru dienu vajadzēja sameklēt kādu haļavno WiFi, jo trijās dienās taču var aizmirsts kredītkartes pinkodu, aizmirst, kā lietot nazi ar dakšu, un to, cik maksā piens lielveikalā.
post comment

futbola dialogi [28 Jul 2014|10:16am]

martcore
tas viss brīnišķīgi izskatās uz slikto argumentu grāmatas fona:
šī žurnāla viens no maskotiem un totēmiem džoī bārtons savā tuiterā uzrakstīja huļe izraēlieši spridzina arābu bērnudārzus, jebanuļisj jau galīgi
ilgi nebija jāgaida, lai drīzumā ar kontrargumentiem uzrastos moiše kancermans, tobiš, josi benajuns
viņu starpā norisinājās šāda spēcīgi argumentēta diskusija



es saprotu, ka jaunajai advancētajai paaudzei, kas no modernās franču filozofijas ir ieguvusi tikai viltus pasionārismu (atvainojiet, nenoturējos :), šādas diskusijas neimponē
a man nav nekādu pretenziju
- mudaks!
- dolbajobs!
- paldies visiem dalībniekiem!

nē, nu tur viņi abi salīga mieru (džouī izsecināja, ka pidars ir nevis josi benajuns, bet gan dievs tas kungs), toties finālā pēkšņi neznokurienes uzradās frederiks kanute, lai sagādātu dienas lūlzus



3 comments|post comment

[28 Jul 2014|10:20am]

vajag

[winstons]
hey, varbūt kāds var piedāvāt lietotu, nedārgu un labi strādājošu veļas mašīnu? SS.lv,protams, vienmēr ir variants, bet nolēmu vispirms pamēģināt te.

Katrā ziņā man var rakstīt gmeilā- oskars.tu

godspeed
3 comments|post comment

Post metal [28 Jul 2014|10:02am]

black_data
Danzig - Mother

Alice In Chains - Would?

Pearl Jam - Alive

Red Hot Chili Peppers - My Friends

Nirvana - Heart-Shaped Box

Live - Dolphin's Cry

Tito & Tarantula - Woke up blind

Red Hot Chili Peppers - Under The Bridge



2 comments|post comment

KLANG 2014 [28 Jul 2014|09:50am]

black_data
Es ļoti lieliski protu dzert (kas ietver - es zinu, kur es atrodos, es atpazīstu apkārt esošos cilvēkus, un mani nekur nav jānes), toties ļoti viegli aizmirstu par miegu un ēdienu, līdz ar to runas iz sērijas, "nav vairs tas vecums", pagaidām nav aktuālas.

Vecā gvarde, no tiem, kas nebija satikti... jau kādu laiku, ir šokā par manu matu garumu, un tomēr atzīst, ka šādi es izskatoties jaunāks. Tātad, tas nav tikai laicīgās pasaules viedoklis.

Metāls joprojām skar dvēseles stīgas. Tāda patīkama un aizkustinoša atkalsatikšanās, tā, ka pilnīgi asaras acīs riesās. Kas atgādina, ka nevajag tērēt laiku, naudu un enerģiju uz visādu stilīgu mēslu, jo tā ir vienkāršāk, tas ir jāizdara ķeksīša pēc, vai tas piedienas cilvēkam tavā vecumā.

Sanāca satikt kādu gaišu cilvēku, par kuru bija patiess un sirsnīgs prieks, ka viņš ir uzvarējis sevi un savu dēmonu, un viņam tagad viss ir ļoti labi. Un tas nav tikai tā, "viņa gadījumā citādi nevarēja", bet arī citus viņš varētu iedvesmot uz pārmaiņām. Un, kas svarīgākais, bez nevajadzīgas didaktikas. Jo apkārt ir pārāk daudz "viņa gadījumā citādi nevarēja", un "es tev tagad pastāstīšu, kas tavā dzīvē nav pareizi".

Un vispār, nogurdinošs, bet labs pasākums.
post comment

[28 Jul 2014|09:51am]

pajautaa

[dzeina]
Pastāstiet, lūdzu, kā pieslēgt balss pastu.

Operators: LMT
Klausule: Samsung Galaxy S3.

Paldies jau iepriekš!
2 comments|post comment

[28 Jul 2014|09:31am]

dienasgramata
Redzēju sapnī, ka esmu kaut kādā jocīgā veidā nokļuvis pagātnē - it kā pats savā jaunībā, it kā tomēr laikā un vietā, kurā es nekad neesmu bijis, taču ar šodienas zināšanām un ar nojausmu par to, kas tajā laikā notika. Pirmā epizode bija lielā skaņu ierakstu studijā, acīmredzot - "Melodija" - kur nupat pabeigts ierakstīt grupas "Menuets" plati "Dzeguzes balss". Pamostoties, biju pārliecināts, ka runa ir par septiņdesmito gadu vidu, taču tagad atceros, ka nē - tas bija astoņdesmito pašā sākumā. Nu, jūs taču zināt to plati - ar Imantu Kalniņu tādā Jēzus Kristus tēlā. Studijā bija mērens satraukums, bija atnākusi dziedātāja Inese Pabērza, aplūkoja plates vāku, parakstīja kaut kādus līgumus un es trinos apkārt, man niezēja pirksti pateikt viņai, ka šī ir ļoti laba plate un šis ir ļoti nozīmīgs mirklis, ka vispār viņa pat iedomāties nevar, cik nozīmīgā vēstures brīdī viņa šobrīd atrodas. Sapnī man tas šķita tik acīmredzami - gan tas, cik šis brīdis ir izšķirošs, gan tas, ka viņai taču noteikti nav ne jausmas par to. Tagad, domājot par šādu situāciju, tas vairs nešķiet tik viennozīmīgi - nu, labi, Menuets, bet nav jau nekāda visu laiku svarīgākā plate. Un, no otras puses - kāpēc gan viņai tobrīd tas arī nebūtu šķitis kā pats svarīgākais notikums viņas dzīvē? Varētu taču tā būt.
Pa vidu bija visādi pseidovēsturiski momenti ar padomju un latviešu motīviem, bet otrā epizode notika tajās pašās telpās, tikai acīmredzami gadus desmit vai piecpadsmit vēlāk. Sākās kaut kāds puslegāls koncerts, es jau ar zināmu interesi gaidīju, kurš no slavenajiem pagātnes mūziķiem nu kāps uz skatuves - ahā, tas bija Linga vēl grupas ZigZag laikos, citiem vārdiem sakot, 1989. gada latviešu pankroks. Bet aizraujošākais bija zālē sastapt pavisam jauniņu Regnāru Vaivaru un pilnīgi neatpazīstamu Džilindžeru īsi apgrieztiem matiem. Tikai pēc tam, kad viņš sāka ar mani runāt, es mēģināju saprast, kurš tas ir (tieši tā - "Kuru nu mana zepamziņa būs tagad man iesmērējusi sastapt šajā ceļojumā laikā?"). Viņš kaut ko man jautāja, kaut ko stāstīja par saviem plāniem nodarboties ar teātri, šķiet, viņš man jautāja, uz kuru teātri viņam iet, un es, iekšēji ķiķinot, jau gribēju pateikt - "Ej uz Dailes teātri, tur tev viss izdosies!", bet tad sāka aurot Linga un es aizgāju meklēt, kur palicis mans piecgadīgais dēls.
post comment

Don't you cry (gifņa) [28 Jul 2014|09:13am]

black_data
3 comments|post comment

[28 Jul 2014|08:55am]

dienasgramata
DELFI. Izvēlē par labu Jūrmalai arī nepalīdzot tas, ka netiek piedāvātas, piemēram, atlaides. "Pacietībai ir kaut kāda robeža," sacīja Krutojs.
2 comments|post comment

[28 Jul 2014|08:23am]

indulgence
Lasot tādas ziņas kā "Исламисты приказали сделать обрезание всем женщинам Ирака", man (gan jau, ka citiem nē) neizbēgami rodas jautājums: cik gan ļoti no autoritārā režīma atbrīvotie irākieši šobrīd ir pateicīgi Rietumiem par šo faktu.
post comment

Nobīdes maršrutā [27 Jul 2014|10:42pm]

kautskis
Es uzrakstīšu par Nirnbergu, nacistiem un fetiša kostīmiem, goč pendel uzrakstīšu, vēl jo vairāk tāpēc, ka man arī tagad ir viens fetiša kostīms (NE lederhosen, bet gan sarkanrūtots krekls ar vegāniskām briežraga pogām, es viņā izskatos ļoti daiļi, atliek tik ciri pār plecu un prom uz mežu, I'm a lumberjack and I'm all right!) Bet tagad es esmu mazliet novirzījies no maršruta un, kā varbūt nojaušat, atrodos dižajā františeku zemē. Un man beidzot ir burvīgs iemesls izmantot jūzerpikču ar Milošu! (Ja neesat redzējuši Ostře sledované vlaky, kas ir čehu un no kurienes šī jūzerpikča ņemta, pārtrauciet visu un noskatieties, tā ir viena no pizdatākajām filmām ever. Vai varbūt pagaidiet, varētu uzrīkot filmas skatīšanos ar čehu aliem un tādām lietām, tēmatiskais kinoseanss, thhh.)

Vārdu sakot, pēc Nirnbergas mēs ar biedreni [info]gc izdomājām, nahuj Veimāru, v pizdu Beirutu (es zinu, ka viņa vispār ir Baireita, bet Beiruta skan skaistāk un pārprotamāk), dosimies uz Prāgu, jo, ko domājies (fun fact) Jūspadevīgais iepriekš nekad nebija bijis Čehijā. Nu, un es arvien ar pārlieku lielu prieku piekrītu pamēģināt lietas, kuŗas iepriekš neesmu darījis, nopietni, ko tik es ar šādu attaisnojumu neesmu sadarījis, bet es te novirzos no tēmas! Tātad: pēc nelielas besīšanās (jūs domājat, ka Vācijā sabiedriskais transports vienmēr iet laikā? Ha, biedri, ha!) mēs iebraucām františeku zemes galvaspilsētā. Pēc vēl lielākas besīšanās (pizģec, kā mani besī negodīgi valūtas mainītāji -- čaļi, es esmu savējais, es jūsu trikus pa gabalu pazīstu, godīgi, ar mani šitā izdarīties nevajag) mēs ievācāmies caur internetiem uzmeklētajā viesnīcā. Esat redzējuši Grand Budapest Hotel? Protams, ka esat. Lūk, šī viesnīca bija izspļauta vēlīnā Grand Budapest Hotel, kad viņā palikās Džads Lavs un viņa jau bija pārliecinoši savā norieta posmā. Ar tepiķiem klātu gaiteni, sešdesmito gadu ČSSR liftu un Purvciemremontu numuros. Varu iedot adresi, ja gribat, tur ir ļoti lēti un samērā tuvu centram (kur nekā nav, aizsteidzoties notikumiem priekšā) un vēl tuvāk Višehradai (kas diezgan pārliecinoši ir īstais iemesls, kāpēc jābrauc uz Prāgu, bet mēs atkal aizsteidzamies priekšā).

Tad otrā rītā pēc pārsteidzoši brangām brokastīm (man bija iedalīts ČSSR ražots šķīvītis, ak, gandrīz vai as'ru notrausu) devāmies ķeksīšu vilkšanas pasākumā, tas ir, apskatīt apskates objektus. The usual suspects: pils, tilts, katedrāle, tādā garā. Teiksim tā: es tiešām arvien biežāk spēju atteikties no vispārpieņemto apskates objektu apskates. Piemēram, pēdējo reizi Berlīnē es Brandenburgas vārtu un Čekpoint Čārlī vietā redzēju Ostina Pauersa slepeno štābiņu, kas, ko niekus, ir kādas piecdesmit reizes krutāks apskates objekts. Bet nu Berlīnē es esmu bijis kādas desmit reizes, es tā varu atļauties. Bet tomēr man kādā sirds stūrītī mita pārliecība, ka Prāgas apmeklējums nebūs pilnvērtīgs bez apskates objektiem. Droši vien viņi ir jāredz, tīri tā, lai varētu atķeksēt. Bet jārēķinās, ka to pašu ķeksīti vilks arī vesela kaudze krievu tūristu. Un amurikāņu fudge backpackers, kas visur vazājas ar savām milzīgajām somām un skaļi tērgā savā apnicīgajā amurikāņu valodā. Nekad nekur citur neesmu saticis tik daudz amurikāņu bakpakeŗu. Manuprāt, Prāga viņiem ir kaut kāds iniciācijas rituāls -- tu vienkārši neskaities pilnvērtīgs bakpakeris, pirms neesi atķeksējies Prāgā.

Tātad: par obligātajiem objektiem nav daudz, ko stāstīt. Piebildīšu tik, ka es nekad vairs nespēšu nopietni uztvert katoļus. Tie ir tie pieaugušie cilvēki, kas spēlējas ar lellēm, nosauc viņas (lelles) par "Prāgas Jēzuliņu" un izliekas, ka tā ir nevis spēlēšanās ar lellēm, bet gan kaut kāds morāls +1, as in, es esmu daudz morāli pareizāks tādēļ, ka pielūdzu lelles. Nu i nafig, pieaugušu cilvēku dzīve ir daudz interesantāka par šādu bērnišķīgu make-believe.

Toties neobligāto objektu, kā izrādās, Prāgā netrūkst! Es jau minēju Višehradu, līdz kurienei veiksmīgā kārtā īpaši daudz krievu tūristu neaizkuļas. Protams, viņi tur ir, bet ne tik daudz. Tur ir ļoti mierīgi un daiļi. Īpaši aizkustināja šķīstā jūgendstilā pārgleznotā gotiskā bazilika. Jo kāpēc gan ne! Tāpat Prāgā ir funikulers, kas ikvienu pilsētu padara daudz jautrāku (esmu pilnīgi pārliecināts, ka vārds "funikulers" atvasināts no vārda "fun".) Un, protams, Prāgā ir alus, daudz, daudz, alus. Lēts un labs, un daudz, un visur. Tāds prieks, ka mūsu Dievzemīte ir tāda nanny state, kas saviem pilsoņiem viskautko liedz. Prāgā es nodzertos.

Un vēl Prāgā ir ebreju kvartāls. Es, kā jau īstens latvietis, kam rados ir vieni vienīgi Veinbergi, Grīnbergi un Traubergi, par šo ticību visādi smīkņāju, bet pat ar visu smīkņāšanu jāatzīst, ka Prāgas ebreju kvartālā gan vēsture smacē nost uz katra soļa. Kā apstiprinot visādus neglītus stereotipus, Prāgas ebreji par sava kvartāla apskatīšanu prasa pretdabiski milzīgu naudu, gandrīz divdesmit eiras, kas, uzreiz piebildīšu, nav tā vērts. Samaksājiet uz pusi mazāk un apskatiet tikai Altneushul, kas ir vienīgais, ko tur tiešām vajag redzēt. Kādus septiņdesmit gadus jaunāka par Rīgu, tā visviens ir vecākā Eiropas sinagoga, turklāt, kā stāsta, tur bēniņos dzīvo golems. Viņa ir pārsteidzoši maza un droši vien vienīgā gotiskā celtne, ko jūs jebkad redzēsit un kas nebūs kristīgā kulta vieta. Tā nu tu tur sēdi un skaidri jūti, kā gadsimti veļas tev pāri. Ļoti burvīga sajūta, tā gadsimtu velšanās pāri.

Pretī Altneushul ir smuks pulkstenis ar ebreju alefbeta burtiem (kas, gluži kā latīņu alfabēta burti, vienlaikus kalpo par cipariem), kas iet pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Ja jums nav, kur likt naudu, turpat pretī suvenīru veikalā var tādu dabūt kā rokaspulksteni. Man ir, kur likt naudu, tamdēļ man tāda nav, bet, ja jums gribas koļīt īsteni ticīgas ebreju čiksas, šis būs īstais aksesuārs. Vismaz līdz tam brīdim, kad vakara gaitā viņas pamanīs, ka jūs tomēr neesat īsteni ticīgs ebrejs. Bet es atkal novirzos no tēmas!

Tas ir, tā īsti nenovirzos. Protams, man ebreju kvartālā kāds jaunietis platmalē un melnā paltrakā tā bikli apjautājās, sak, atvaino, bet vai mēs gadienā neesam ticības brāļi? Še jāpiebilst, ka man ir tāda savdabīga prasme: es itin visur izskatos pēc vietējā, tas ir, mani uzrunā valodās, kuŗas es nesaprotu, un prasa ceļu. Esmu pārliecināts, ka arī, teiksim, Āfrikā mani noturētu par kolonizatoru pēcteci, nevis tūristu. Protams, šeit palīdzēja tas, ka esmu atlaidis jo brangu bārdu (aizbraukšu nākamgad uz Irānu un pēc tam dzīšu nost) un visur staigāju ar cepuri. Bet es viņiem pateicu, ka neesmu. Jā, droši vien es nevaru melot pats sev, bet viņiem taču es varu, vai ne?!

Nu lūk, un tā nu beigu beigās ceļojums pa diženo františeku zemi tagad piestājis Pardubicē, kur es rakstu šīs rindas. Kāpēc Pardubice? Vāclavam Havelam reiz bija tāda skaista luga "Audience", kuŗā es, lai dievi man žēlīgi, reiz spēlēju savā amatieŗteātŗa karjērā. Un manam varonim, pārliecinātam urlam, darbs Pardubicē bija tāds slapjais sapnis, kas, visticamāk, nozīmēja, cik viņam zemas debesis. Nu lūk, un vispār Pardubice ir kūl, Pardubice ir reāli kūl. Ir gan tiesa, visu laiku gribas dungot Makartnija hītu "Back in the ČSSR", bet tas drīzāk tāpēc, ka Prāga savas sociālisma laiku pēdas cītīgi pieslēpusi (lai gan ne iznīdējusi, protams), bet Pardubice lielā mērā ne. Tāda Čehijas atbilde uz jautājumu, kuŗu neviens nav uzdevis, tas ir, es gribēju teikt, Valmierai. Nē, nopietni. Kad es pamanīju, ka viņi vasaras vidū uzrakuši pilsētas galveno ielu, es aiz laimes un māju sajūtas bezmaz vai apraudājos. Ja es jelkad došos trimdā uz Čehiju (nav plānots, bet, kā jau minēju, es labprāt pamēģinu lietas, kuŗas iepriekš neesmu mēģinājis), Pardubice būs tā vieta, uz kuŗu šad tad aizbraukt, pielieties ar lēto čehu alu un nuostaļģiski klīst pa kārtējo nupat uzrakto ielu, laikpalaikam saldsērīgi nopūšoties, nav tak dzimtene, bet tuvu gan.
5 comments|post comment

[27 Jul 2014|10:06pm]
evia
baigais apjukums par došanos. pirmo reizi ir kaut kāda ne-sajūta un pār-sajūta par došanos reizē. bet mans pirmais pirmais reinbovs. vajag taču. gribās. blah :D . drošvien karstums pie vainas, lai gan traki izbaudu, pietrūka pēc Indijas laikiem.
post comment

kaujasspējīgs. [27 Jul 2014|09:47pm]

almighty_j
Sen es neesmu bijis Karā. Ļoti sen. Par daudz sen. Iesūnojis pozitīvā naivumā, miermīlīgā situāciju risināšanā, ieracies idealizētas zinātnes lauciņā, spītīgi atsakoties ieraudzīt realitāti un to, ka reizēm kaut ko var atrisināt tikai no spēka pozīcijām un reizēm kāds vienkārši melo. Diemžēl. Gribētos, lai tā nebūtu. Gribētos, bet ne uz šīs planētas. Jāārstē naivums? Nebūt nē. Vienkārši jāšauj, kad laiks šaut.

Shoot first, ask questions later. Karš nav atgriezenisks, miers gan ir. Iekšējs miers vēl jo vairāk.
2 comments|post comment

Meklējam solisti Veselības ministrijai [27 Jul 2014|07:57pm]

texti
Daudzi iesaistījušies Veselības ministra kandidāta meklējumos, tāpēc mēs - sociāli aktīvie Texxxti EK un AK - arī nestāvam malā, jo uzskatām, ka Veselības ministru vajag izdot Veselības ministrijai pat tad, ja pret to iebilst Eiropas Komisija (EK). 

Iepriekšējā Veselības ministrijas virsaite Ingrīda Circene norukājusi nepilnus 3 gadus, kuru laikā viņa uz savas ādas izjuta, ka zajebala no zajebis tālu nekrīt. Viņai padomā bija viena zajebis reformiņa, bet kas tagad? Tagad zajebala tā ministrija, un Ingrīda ar partijas biedru laipnu atbalstu savu posteni pametusi. 

Šī brīža veselības aprūpes sistēma ir ideāli piemērota bagātiem cilvēkiem - tie, kam ir daudz naudas, var palēkdamies staigāt pie privātiem dakteriem un apiet ģimenes ārstu ar viņa stulbajiem nosūtījumiem, lai vēsā mierā saņemtu sev nepieciešamo pakalpojumu - deksofāna recepti vai dunci ribās. Taču paradoksālā kārtā pret reformām tradicionāli protestē tieši nabagākie cilvēki, jo laikam labāk taču, ka kāds dungo “skat, skat, tur laukā zvaigznītes” (lasi - tev pieejams dakteris pēc pieciem mēnešiem, nananā), nekā Artūrs Mednis kokā - t.i., bailes, ka tiem, kas nevarēs nopirkt polisi vai ko tur, pakalpojums netiks piedāvāts vispār. 

Cirčas reforma bija pavisam vienkārša:
Ja, piemēram, mēs, Texxxti, nemaksājam nodokļus (un mēs, protams, nemaksājam, jo mums patīk naudu nodzert), tad mēs tik un tā varam saņemt tieši tādus pašus valsts nodrošinātus veselības aprūpes pakalpojumus kā, piemēram, Gunārs Ķirsons, kurš maksā nodokļus, cep kotletes un nedzer. Rezultātā sanāk, ka mēs, ja neejam pie privātā daktera, un, neskaitot līdzmaksājumu no mūsu nelegālajiem, ar korupciju saistītajiem ienākumiem, ejam ārstēties par Ķirsona naudu. Šāda sistēma aicina sabiedrību biežāk nodzert nodokļu naudu, lai pēc tam cirozi ārstētu par Ķirsona kotlešu naudu. Circenei tas nepatika! Tāpēc Circentītis aizkrāsnē izdomāja, ka tiem, kas nodokļus maksā, viss paliek lecam pa vecam, bet tiem, kas nemaksā, būs jāpiķo 28 eiro mēnesī vai arī, saņemot dunci mugurā, jāmaksā par tā izņemšanu pilna pakalpojuma cena. No maksājuma, protams, tiktu atbrīvoti oficiāli nabadzīgi cilvēki, Kaspars Dimiters, kā arī tie, kas pazīst Juri Hiršu no seriāla “Viņas un John Deer traktori melo labāk”. 

Patiesībā - nekas liels, maza cīņa ar kūpošo ēnu ekonomiku un cerība iegūt čuķ čuķ vairāk naudas veselības budžetā. Kaut kāda reāli nieka reforma, bet notikums izskanējis tik tālu kā tukša muca, un visi sākuši psihot, ka tagad puse Latvijas iedzīvotāju noasiņos pie slimnīcām vai aizkleposies līdz nāvei. Varbūt ātri jāpieņem likums, ka to ļaužu orgānus, kas aiziet bojā netālu no slimnīcas, pēc tam drīkst tirgot un pelnīt valstij naudu. Viss beidzās ar to, ka mediķi Circeni apsūdzēja sūdīgā darbā, jo viņas reforma nav solidāra. Atgādināsim, ka tagad sistēma, kurā nabagie un “parastie” sēž rindā pie dakteriem mēnešiem un pat gadiem, bet Gerkens, sapiķojot uz vietas, kam vajag, iet bez rindas svilpodams, ir tik solidāra, ka mēs labprāt pasludinātu Latvijas sabiedrību par tolerantāko Ziemeļaustrumeiropā, norokot pēdējo Zviedrijas cerību izskatīties kaut cik stilīgai.

Tā nu mums ministres vairs nav, kaut kur uzpeldēja ideja par Toma Baumaņa kandidatūru, bet tā tikpat ātri arī nogrima, un pēc tam neviens pie pārpilnās Veselības ministrijas siles baigi nav rāvies. Pat Šlesers ne. Tātad problēma nopietna.

Vispārējs izmisums bija sasniedzis kulmināciju, un Straujuma bija gatava pati uz pusslodzīti piestrādāt par Veselības ministri. Premjeres uzņēmība priecē, un mēs tagad zinām, ka, ja nu kas, varam lūgt viņas palīdzīgo roku jebkādā jautājumā. Bet te pēkšņi no aizkrāsnes izlīda mūsu prezidents Bērzs, sakot: “A man ir Veselības ministra kandidāti!” Straujuma pieklājīgi viņam atbildēja, ka ir gatava Bērziņa kunga redzējumu par ministra kunga amata kandidātiem uzklausīt. Nākamajā dienā Andris Bērziņš apstiprināja, ka ir gatavs savus kandidātus arī atklāt. Tas labi, jo jau nobijāmies, ka kandidāti viņam ir, bet viņš tos slēps kā kārtis Pokera Partijā. Bet aiznākamajā dienā, tā arī neko neatklājis (vismaz mēs nepamanījām), uz mēnesi devās atvaļinājumā. Ar Dievu! Tātad tomēr Pokera Partija. Mūsuprāt, šīs gājiens ir vēl ģeniālāks par 18. novembra lāpu gājienu. Ar šī gājiena eleganci var sacensties tikai Europraids 2015. 

Ja Ušakovs atkāptos, viņa vietai nebūtu ilgi jāņaud pēc jauna saimnieka. Arī ikreiz, kad miglā nozūd kārtējais Latvijas Televīzijas šefs, Juris Millers jau steidz sūtīt savu CV. Kāpēc neviens negrib kļūt par Veselības ministru? Trīs lietas: 

Punkts viens: Veselības ministriem parasti ir sūdīgs reitings neatkarīgi no tā, ko dara (jo nevienam nepatīk slimot), tāpēc Cirčai nevajadzētu lieki skumt par to, ka viņas reformu centienus neviens nav novērtējis. Veselības ministrus vispār nemēdz augsti vērtēt. Izņēmums, protams, ir Baibas Rozentāles superīgā pričene. Un Atis Slakteris (labi, viņš nebija Veselības ministrs un arī reitings bija dirsā, bet tāpēc jau tas ir izņēmums). Piemēram, Ārlietu ministram vienmēr ir labs reitings, ja vien neesi Ģirts Valdis Krrristovskis, jo ārzemes patīk i lielam, i mazam. Turklāt tur arī nav nekādu baigo reformu (izgāšanās) iespēju. Ko tad ārlietās var reformēt? Samainīt kaimiņvalstis? Sajaukt Turciju ar Turkmenistānu? 

Punkts divi: Līdz vēlēšanām palikuši mazliet vairāk nekā 2 mēneši. Nu, un pēc tam cilvēks, kas būtu uzņēmies šo darbiņu, varētu iet dirst. Ja pieņemam, ka vēl pirms tam būtu jāpamet iepriekšējā darba vieta, tad vispār hujova - aiziet no darba, sapist reitingu, pēc 2 mēnešiem sākt jaunu darbu ar visu savu sapisto reitingu, kā arī dzīvot ārstu naida (nejaukt ar naudu) ieskautam. Varbūt varētu apsolīt ministra amata kandidātam, ka viņu no ministrijas ārā nemetīs arī pēc vēlēšanām. Solījuma laikā vēlams aiz muguras turēt čurikus, lai viss būtu ētiski. Šis būtu ideāls vasaras darbiņš skolēnam, jo vasarā tāpat nav, ko darīt, turklāt bērniem jau visu ko piedod, tāpēc neviens to skolēnu baigi ilgi nesunītu. Patiesībā skolēns būtu ideāls kandidāts, jo Veselības ministrijai vienmēr vajag naudu (kurai ministrijai gan nevajag?), un nauda seko skolēnam. Diemžēl mums slavenu skolēnu vairs nav, jo Rūdolfs Mings esot pabeidzis videni. Rūdolfs Mings pabeidzis skolu, Eminemam četrdesmit, kas tālāk?

Tā kā prezidents Bērzs šobrīd bauda atvaļinājumu, tad kādam ir jāuzņemas atbildība par latviešu tautas mugurā sadurtajiem dunčiem. Palīdzīgu roku sniedzam mēs. Kurš gan cits? Lūk, Texxxtu izvirzītie kandidāti Veselības ministra amatam:

- Baltkrievijas hokeja tiesnesītis Jerabeks, kurš aizmirsa ieskaitīt to, ko Dārziņš bija iemetis. Tienesītim Latvijā ir tik slikts reitings, ka nekas to vairs nespēj sabojāt. Kāpēc gan nekļūt par veselības ministru? Kas būtu viņa svarīgākais darbs? Nekas. 
-Tā kā nav īsti zināms, vai Denisu Čalovski kaut kad izdos ASV cietumiem, tad neko nopietnu darba dzīvē viņš tāpat uzsākt nevar, bet mammai uz kakla jau arī nevar sēdēt. Tāpēc šāds gadījuma darbiņš būtu tieši laikā. Ko Denisam vajadzētu izdarīt? Neko.
- Bez darba sēž Aigars Štokenbergs, kurš pametis Pasažieru vilciena Valdi. Viņam patīk ātri pamest lietas, tāpēc šis ir ideāls darbs - tikai uz diviem mēnešiem. Kādam būtu jābūt Štokija darba plānam? Nekādam.
- Valda Zatlera reputācija ir sūdīga, un, kļūstot par Veselības ministru tik grūtos apstākļos, varētu to uzlabot, taču, ja nesanāks, tāpat nav ko zaudēt, jo reputācija ir tiešām sūdīga. Un viņš ir dakteris. Kā jau zināms, Veselības ministriju vislabāk vadīt dakterim, Izglītības ministriju - skolotājam, Kultūras ministriju - rakstniekam, bet Aizsardzības ministriju - Nikolajam Kabanovam, tad viss izdosies. Kas Valdim jādara? Gādīgi jāuzslauka Katrīnes Pasternakas lietās asras. 
- Kauperu dvīņi ir pabeiguši videni un spēlē mūziku lielos festivālos, tāpēc nekādi skolēni vairs nav. Bet, tā kā viņi ir divi, varbūt tomēr var savienot muzonu ar darbu Veselības ministrijā.Turklāt nekas jau arī nebūtu jādara. 

Kādam te ir Straujumas telefonnumurs? Piezvaniet viņai un nosauciet mūsu kandidātus Veselības ministra amatam, lūdzu, jo mēs esam monogāmas, un uzskatām, ka Laimdotai nevajadzētu rauties pa diviem darbiem. Nākamajam Veselības ministram vēlam labu veselību (nākamajam Izglītības ministram, protams, vēlam izglītību), kā arī neko nemēģināt mainīt, jo Latvijā ir beigušies ne tikai čekas laiki un Jaunais laiks, bet arī Reformu partijas laiki.
12 comments|post comment

[27 Jul 2014|08:51pm]

kisswithafist
esmu ne sevišķi līgani iekratījusies "man viss riebjas" periodā. welcum abort. (domāts kā welcome aboard, bet sanāca kudiš gõrīgāk. yay bļed)
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]