Azamat Bagatov's Friends [entries|friends|calendar]
Azamat Bagatov

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[11 Dec 2017|04:44pm]

pljecka
post comment

Rituālu vērotāja piezīmes. [11 Dec 2017|11:45am]

unpy
Šīs brīvdienas bija īpašas ar to, ka meloju baznīcā. Nav tā, ka principiāli iebilstu pret melošanu, pats reti meloju tikai un vienīgi tālab, ka tas ir pārāk sarežģīti, taču baznīcā melot, manuprāt, īsti nav fenšuj. Nu, jā, cilvēki, kuriem nevaru atteikt, uzaicināja piedalīties rituālā, kura laikā vajadzēja ne tikai skaitīt tēvreizi, kas ir nieks, kurš tad to nezin, bet arī izteikt visādus ticības apliecinājumus. Gods kam gods, katoļi savu lietu zin, tie ticības apliecinājumi formulēti tā, ka pat glumi izmanīgs agnostiķis pēc tam savā priekšā īsti izlocīties nevar, nekāds tur "gan ticu, gan neticu" cauri neiet. Iepriekšējo reizi šādā pasākumā biju bijis pirms daudziem gadiem, tālab arī neko no tā visa neatcerējos, ja būtu pirms visas ņemtnes iepazīstināts ar scenāriju, būtu atteicis arī cilvēkiem, kuriem atteikt nevaru, dikti jau nu šitais neiepatikās. Nekad vairs.
13 comments|post comment

Lars and the real girl [11 Dec 2017|10:55am]

kautskis
Pizģec, kā mani tracina lietas, kas imitē to, ko tās aizstāj.

Ejiet taču jūs dirst. Pieauguši cilvēki, bet kā kaut kādi mazi bērni izliekas, ka dzeŗ tēju no tukšām tasītēm vai cepj smilšu kūkas.

Digitālie fotoaparāti, piemēram. Kāda sūda pēc, kāda dirsā sūda pēc pilnīgi visi puslīdz normālie digitālie fotoaparāti izskatās pēc filmu aparātiem? Nē, nopietni? Es saprotu, saulainajos deviņdesmitajos bija tikai filmu aparāti, tāpēc digitālos sāka taisīt tā, ka paņem filmas spoguļkameru un ieliek sensoru. Bet pēc tam pilnīgi visi sāka apzināti taisīt pilnībā digitālus aparātus, kas tomēr kopēja filmu aparātu izskatu. Nu kāda sūda pēc?!

Vai šitie idiņi, kas liek viltus filmas graudu vai viltus švīkas uz digitālā attēla. Nu pizģec, paaudzieties un pieņemieties prātā. Atklāšu jums meganoslēpumu: prosumer līmeņa digitālās kameras jau sen pārspēj (vismaz 35mm) filmu kvalitātē. Atvainojiet, bet tas ir fakts. Izšķirtspēja augstāka, troksnis/grauds mazāks, pat dinamiskais diapazons, kas ilgu laiku bija filmas lielākā priekšrocība, nu jau ir salīdzināms vai pat lielāks. Pat cena vairs nav nekāda īpašā priekšrocība.

Redziet, cilvēki, kas joprojām fotogrāfē ar filmu, dara to tādēļ, ka viņiem tas patīk. Viņiem patīk visa tā ņemšanās ar filmām, attīstīšanu un bilžu kopēšanu. Tas ir pasākuma selling point; bez tā paliek pāri tikai zemākas tehniskās kvalitātes fotogrāfija, par kuŗu jāmaksā vairāk.

Bet acīmredzot pietiekami daudziem pipeļgalvām šķiet, ka piemaksāt par sliktāku kvalitāti ir izcila doma. Kā citādi izskaidrot to, ka, lūk, šāds megaprojekts ir aizgājis uz urrā?! Tas ir sūdīgs digitālais ziepjutrauks – tiešām sūdīgs, – kuŗā liek iekšā "digitālo filmu". Kas, jūs teiksit, ir digitālā filma?! "Digitālā filma" ir kārtējā mērkaķinga uzvara pār veselo saprātu; kaut kādi instagrama filtri, kas acīmredzot uzrakstīti uz čipa un tas čips iemontēts kaut kur, kas aptuveni izskatās pēc APS filmas kasetes (smieklīgi, ka APS savukārt bija mēģinājums imitēt digitālo fotogrāfiju; deviņdesmitajos inovātīvi produkti skatījās nākotnē, mūsdienās inovātīvi produkti ir kārtējo reizi pārpakota nuostaļģija.) To "kaseti" iemet fotoaparātā, atveŗot aizmuguri tā, it kā ieliktu filmu, "pārtin" filmu un tad fotogrāfē. Ķipa, katrai kasetei ir savas īpatnības: "melnbaltā filma", "graudaina ISO 1600 filma", "parastā ISO 200 krāsu filma" (uzreiz nodod produkta digitālo izcelsmi; parastais ISO filmas izpratnē ir 100), un tad nu tavas bildītes vairāk vai mazāk sekmīgi imitēs filmu.

Aizgājis uz urrā, lai gan visiem pasaules fotogrāfijas entuziastiem uz šādu piedāvājumu vajadzēja skaļi atbildēt: "Iebāziet savu lohu aparātu atpakaļ sev dirsā, no kurienes viņu arī izvilkāt." Nē, pieauguši cilvēki izdomā, ka grib izlikties, ka "pārtin" neesošu filmu un maina filmas kasetēs sapakotus instagrama filtrus.

Kāda tev starpība, jūs teiksit? Starpības varbūt nekādas, un, protams, mūsdienās par kaut ko uztraukties ir lielākais iespējamais grēks, tad tu esi "trigerējies" un "uzrāvies uz troļļiem". Lai būtu, es labāk trigerējos, nevis dzīvoju visu mūžu nebeidzamā nihilismā. Un šis produkts lieliski iemieso mūsdienu sabiedrības narcisismu, infantilitāti, absolūto nevēlēšanos piespiesties un pēdējā stadijā nonākušo nuostaļģiju. Iedomājieties, vienkārši iedomājieties. Mēs dzīvojam vienā pasaulē ar cilvēkiem, kas tik tiešām būs spējīgi šitā ākstīties. Pieauguši cilvēki spēlēsies ar savu spēļu aparātiņu, pārtīs savu iedomu filmiņu, pirks savas Bārbijas filmiņu kasetes un priecāsies par savu iedomu filmas graudu.

Piekritīsit taču, tas diezgan daudz ko stāsta par to, kādā pasaulē mēs dzīvojam. Un tas stāsts nav necik priecīgs.
12 comments|post comment

[11 Dec 2017|11:14am]

elina
Tik tālu nu esam nonākuši - manas ausis pieņem tikai zelta auskarus.
Atļaušu jums pašiem iedomāties, kā izskatās zili mati ar zelta auskariem, ja.
5 comments|post comment

: divtūkstoš septiņpadsmitais [11 Dec 2017|09:38am]

f
janvārī nespēju aptvert, ka ir pagājuši, kā tur pareizi skaitās, pilni sešpadsmit gadi kopš 2000.
februārī es laikam esmu drusciņ slims cilvēks [..] - man ļoti patīk lasīt par dažādiem mana meņjū benefitiem.
martā man uzkrita raksts ar frāzi par deviņdesmito nostaļģiju, un neizpratnē sāku apspriesties pati ar sevi, jo neesmu sākusi ilgoties pēc tiem.
aprīlī atliek tikai uzvilkt kļošas un būšu kā īsts, dzīvs kadrs no septiņdesmitajiem (not cool).
maijā izrādās, kāds tomēr sauc savu bērnu arī par aladinu.
jūnijā pēc ilgiem laikiem ir uznācis grāmatu lasīšanas fanātisms.
jūlijā skaidrs kā diena [ir fakts], ka adulting ir vajadzīga.
augustā jāraksta pirmais rīkojums par atbrīvošanu no darba, kur uzteikuma pamats ir darbinieka nāve.
septembra sākums, kurā neeju uz skolu, nav tāds īsti normāls.
oktobrī par the godfather un the godfather 2 varu teikt tikai labus vārdus.
novembrī pirmo reizi mūžā sataisījos, i morāli, i fiziski, doties uz zāli.
5. decembris - nu vot, što za deņ to, a?
post comment

[11 Dec 2017|03:48am]

pelnufeja
Performativity is a process that implies being acted on in ways we do not always fully understand, and of acting, in politically consequential ways. Performativity has everything to do with “who” can become produced as a recognizable subject, a subject who is living, whose life is worth sheltering and whose life, when lost, would be worthy of mourning. Precarious life characterizes such lives who do not qualify as recognizable, readable, or grievable. And in this way, precariety is rubric that brings together women, queers, transgender people, the poor, and the stateless. It is worth remembering that one of the main questions that queer theory posed in light of the AIDS crisis was this: how does one live with the notion that one’s love is not considered love, and one’s loss is not considered loss? How does one live an unrecognizable life? If what and how you love is already a kind of nothing or nonexistence, how can you possibly explain the loss of this non-thing, and how would it ever become publicly grievable? Something similar happens when the loss or disappearance of whole populations becomes unmentionable or when the law itself prohibits an investigation of those who committed such atrocities. For the queer movement, this was emphatically the case with AIDS, and remains the situation on the African continent and for all those populations throughout the globe who have no access to new drugs or no way to pay for them. These are but a few of the ways in which the differential distribution of grievability takes place, and when it does not actually lead to the annihilation of those who are already socially lost or socially dead, it ties them in knots without hope of ever becoming undone.

(Judith Butler "Performativity, Precariety and Sexual Politics")
post comment

*** [11 Dec 2017|01:19am]

konstruktors
https://www.youtube.com/watch?v=6cr5kQZHsRM&
post comment

lētākais un labākais zaļais koriandrs Rīgā šoziem [10 Dec 2017|08:25pm]

pajautaa

[santa_be]
Kur?
Rimī veikala plastmasā pārpakotais divstiebriņš nav risinājums tādiem koriandra mīļiem kā es.
Vai tiešām jātaisa marihuānas audzētāja cienīga instalācija un jāaudzē savs skapī?
5 comments|post comment

[10 Dec 2017|08:16pm]

pajautaa

[teja]
Jautājums tiem, kam ir pieredze ar Western Union: vai es varu izńemt naudu citā valstī, nekā to ir norādījis sūtītājs?
4 comments|post comment

Gada nogales garastāvoklis [10 Dec 2017|06:22pm]

santa_be
[ music | Elbow- Switching Off ]

Visu satīrīt un sakopt.

Izmest liekos traukus, vecās pannas un katlus, negaršīgus dzērienus, nelasāmas grāmatas; sakārtot google drive, izrevidēt spotify un drēbju skapi. Pabeigt iesāktās grāmatas, darbus, domas.

Tā it tam būtu kāda nozīme, tā it kā jaunā gada atslēga būtu sekmīgi nokārtots iepriekšējais.

4 comments|post comment

[10 Dec 2017|05:55pm]

elina
Biju Dienvidāfrikā un ļoti patika. Visvairāk pieķērās tur tāds brīdis, kurā braucām pa neaprakstāmi skaistu dabas parku skatīt degunradzim ragu, un mašīnā skaļi skanēja šis https://youtu.be/6CD1EaUFIeo un asaras pašas no skaistuma nobira. Nu, tas tā - pieminams arī tādā kontekstā, ka beidzot man manā pieaugušā cilvēka dzīvē ir nopirktas biļetes uz Pearl Jam koncertu. Uz manu mīļāko grupu, ja :) Dzīve labi pildās, labi dzīvojās.
Un tad jau vēl mani tagad mājās par Raudupieti sauc - gandrīz netīšām noindēju suni (suns vispār līdzko ir ar mani, tā visu laiku iekuļas nepatikšanās, neko darīt, būs jādomā, vai nevajag apdrošināt)
2 comments|post comment

[10 Dec 2017|12:30pm]
gribam_zinaat
[nulle]
Cik daudz pornofilmās redzamās sievietes izjūt patiesu baudu un cik no redzamām (dzirdamām) izpausmēm ir nepatiesas?
1 comment|post comment

25 [09 Dec 2017|10:33pm]

telefontubbie
Dzimšanas dienā ēdu supergaršīgu home-made rasolu ar pipariem un paipalu olām.
Tagad uz palodzes ir divas sarkanas puķes.
Vairāk atzīmēju 5d vakarā ar piccām Sarkandaugavā.Ejot uz RS sab-transu (kompromiss R.),piesteidzāmies un pa aizmugurējām durvīm iekāpām 3.trolejbusā. Atģidāmies, braucot pār Daugavu. Tomēr tikām līdz centram laicīgi. Otrais feils bija nedabūt saldējumu hesburgerā.
Šodien pēcpusdienā atbrauca ciemos māsa,uzspēlējām galda stratēģijas spēles (8 min imperium,Splendor) un meklējām trash,līdz atradām pilnīgi trashy filmu Howard The Duck (1986), kur neticami, bet filmas otrajā pusē pavīdēja milzīga līdzība ar Half-life.
http://www.imdb.com/title/tt0091225/
Līdzības:
*Sājens ēka ar lielo lāzer-teleportu,caur kuru uz zemi nokļūst mutanti(dark overlord),atsevišķas detaļas eksperimenta telpā.
*Ratiņi ar kaut kādu figņu, kas atgādināja to "eksperimentu" spēles sākumā.
*Tālāk sekojoši dzirksteļojoši sprādzieni.
*Zinātnieks, kurā iemiesojās mutants, pārvērošoties tēlā ar balti saplēstu apģērbu un lielām ķetnām, gluži kā Half-life.
*Lielais, milzīgais megabriesmonis no lāzera teleporta mutantu pasaules, kas Half-life, pēc krīpu teorijām ir G-man (https://www.youtube.com/watch?v=BgYzOLQ8sU8 )
*Zaļā skābīte no mutanta.
*Trippy LSD apļi un foni ar mutantiem.
D. - "Tev ir talants atrast trash"
2 comments|post comment

[09 Dec 2017|09:23pm]

uzzinu_pedejais

[helvetica]
Bavārijas Padomju Republika.
BAVĀRIJAS, Karl!
5 comments|post comment

Mælē visu, ko jūt! [09 Dec 2017|03:40pm]

barbala
Tā, tā, kur ieteiksiet ēst Liepājā?
11 comments|post comment

Teātris ģimenei [09 Dec 2017|09:58am]
pajautaa
[spuldziite]
Mīļie cibiņi,

Vēlos ģimenei (vecākiem ap piecdesmit, bērni tīneidžeri) uz svētkiem kultūru dāvināt. Variet man ieteikt kādu aktuālu teātra izrādi?

Paldies!
1 comment|post comment

: sestdiena [09 Dec 2017|10:26am]

f
stranger things un brančs (dārtam arī)!
post comment

[09 Dec 2017|09:38am]

dienasgramata
Ja jau šogad neviens, tad es varētu... tālāk ... )
post comment

[08 Dec 2017|11:53pm]

tapetes_puksts
cinema 4d ir vnk amazing programma. tik daudz iespēju, tāda brīvība iztēlei.
kā es varēju dzīvot bez 3D un animācijas.
post comment

[08 Dec 2017|10:38pm]

almighty_j
Jūs [info]katodstars lasāt?

Ja vēl ne, tad aiziet, aiziet, aiziet.

P.S. Aiz atslēgas gan, bet kas par to?
5 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]