zec mīī

nedēļas dienas īpaši neatšķiru un mierīgi varu sajaukt tās. bet pēdējo 7 (varbūt 14) dienu laikā priecīgi notikumi risinājās. pirmais un galvenais noteikti ir pavasaris autsaid un pavasaris insaid. otrais brāļa nopirktais velopēds man, kas tāā atvieglo dzīvi, ka būtu gatava buču brālim iedot (tik interesanti kāda būtu viņa reakcija, ka laikam jāpamēģina iedot arī). un vēl divas deju naktis - nekas nav pacilājošāks par iztresīšanos, pha. kāju muskuļi joprojām sāp (bet tas laikam arī no riteņa). savukārt, vakardienas darbdienu noslēdza mazuļu bankets, divi forši tēti un divas šampāniešglāzes. un bail paliek, ka maijā nevariešu aiziet no tās ierastās, lai arī darba, bet vides. bet novitātes vajag.
ai un vēl kaudze ar sīkumiem, kas vairo dzīvesprieku. mans amfetamīns ir laikapstākļi. godīgi, pēdējās dienas kā driģenes sarijusies, un gribas šo sajūtu iemarinēt un atvērt piemērotos brīžos.
plejerī visu dienu m.i.a. un sublime, bet vakaram metāliņa deva. nelaiž vaļā šis skaņdarbs .