vēlviena saules apspīdētā pēcpusdiena rīgā.
Redzēju kā trešdaļrīgas iekrīt krēslā no bijušā vef-jumta. dažreiz pat žēl paliek, ka dzīvoju devītajā stāvā un man zūd baiļu faktors no auGstuma. nu jau saule riet pavisam ātri. neticami, ka tajā mirstošajā ēkā kādreiz strādāja mana māmiņa. tagad - padomju atliekas, kurās arī mitinās pajumtnieki.
mans deguns uztver signālus par to ka tuvinās iesnas. huh, man šķiet man katru gadu tieši ap šo laiku sanāk izjust punķu spēku.
un vēl paldies 10 zirgu spēka apmērā hivei-givei par muzikālajiem ieteikumiem :)