un atkal nepatīkamā atgriešanās ikdienā un pazušana nekurienē
tik daudzkas salien tieši šjā dzīves posmā.
dažbrīd dzīve ir tukša, bet dažbrīd ir par daudz visa kā. Un līdzsvara nav.
pēdējais zvans skolā, visforšākā nedēļas nogale skrīveros ar daudzumdaudz saules (daudz ko stāstīt, bet kā vienmēr atturēšos:), ķip-mācīšanās matemātikas ieskaitei, un jā! - šodien pēc tās smirdīgās ieskaites es varu teikt milzīgu atā savai "mīļajai" matemātikai! un aizmirst to līdz brīdim kad būs jāuzzin atzīme, bet pēctam gan: arrividerči.
ir karsts, ir vasara. bet man liekas, ka apkārt tik daudz visa kā, ka no tā uznāk milzīgs nogurums, un no nespēšanas koncentrēties kautkam vienam es palieku traka un dažbrīd dusmas nākas izmest uz tiem, kas vistuvāk.
visvairāk svarīgākais tiek noklusēts un reizē baro un reizē saēd