pustrīs naktī. pēc latvjijas laika

cirkulējam. virpuļojam. pa apli - pa apli. vis rinķo. vis atgriežas. savādākā izskatā, bet atgriežas.
priecājies-gruzies-smaidi-raudi... tāpat kā to dara daži miljardi citu cilvēku visā šai pasaulē.
un es dzīvoju un redzu citus "es" kādus es viņus redzu. zinot, ka viņi ir pavisam savādāki, jo arī es viņu acīs esu pavisam savādāka nekā seu.

es aizdomājos - kāda tam visam jēga. kārtējo reizi.

man dažreiz paliek pavisam nelabi... no cilvēciskuma.