beidzot vakars, pēc kura noilgojos.
mierīgs vakars mājās.
Es nezinu kāpēc, bet ir grūti... Varbūt labāk vienmēr dzīvot tā, ka zeme deg zem kājām, jo tad nav laika domāt..nav laika par daudz atcerēties
Prāts tīts miglā...
Jūs, cilvēki esat pārāk dažādi. un ja izseko jums līdzi, tad var pazaudēt sevi...
es gribu domāt, ka es zinu ko es gribu. bet kādēļ tad es to neņemu? reizē tik iespējami un neiespējami. varbūt tad tomēr es nezinu ko es gribu.