Viens bija no arodskolas, ar viņiem ballējāmies praksē, tāds drukns un augumā par mani mazāks, bet stiprs un uz tausti patīkams, kā miltu maiss.

Es neatceros, ko tovakar darīja citas meitenes, bet mūsu pašu klases puikas nākamajā rītā ar mums nerunāja. Tā bija tāda kolektīva neuzticība.

Vienam no viņiem, no klasesbiedriem, es nesen pateicu, ka viņš man ir paticis, un skumji piemetināju, ka viņš manī nav saskatījis sievieti. Bet viņš teica, kā, tev taču bija tas un tas, un nosauca manu lielo jaunības mīlu. Un es sapratu, ka jā, tiešām, es taču klasesbiedriem vienmēr uzsvēru, ka man ir citi džeki, lielāki par viņiem, lai gan patiesībā tie nebūt vienmēr nebija tik labi.

Bet man tomēr liekas, ka es izskatījos neseksīgi. Daļēji tāpēc, ka nebija pievilcīgu drēbju, un es arī biju pārāk liela tam vecumam. Vēlāk, kad es jau biju kopā ar vīru, tad es kļuvu "smukāka".