Pārdomas seksa laikā

Ja "falls" simbolizē aktīvo iekāri un sievietes performē kā sievietes, lai vīrieši varētu apliecināt šo fallu, un tādējādi sieviete izpaužas tikai pretstatā vīrietim, tad teorētiski, protams, lezbietes koncepts ir solis no tā visa ārā.

Tomēr praksē, ja tā padomā, man vienalga nav orgāna, ar kuru es varētu būt aktīva. Es nevaru savu klitoru kādam iespraust un izpist, jo tas ir pārāk mazs un slīpi "piešūts" - es to varu vai nu aiztikt, vai ļaut, lai to aiztiek otrs, vai tas būtu vīrietis, sieviete vai kaķis. Tātad, pat ja šī darbība ir aktīva, tādā gadījumā tā ir vērsta uz sevi un neprasa partnera klātbūtni. Otrs variants ir vaginālā bauda, kas ir pavisam pasīva un bezpalīdzīga. Protams, es varu uzkāpt pimpim virsū un kustēties, taču arī tad mans baudas orgāns ir vērsts uz iekšu, nevis uz āru, tas tad aprij pimpi kā trauks, nevis tiek kaut kur iebāzts, turklāt tas prasa, lai pimpis stāvētu, t.i. šāda aktivitāte nav īstenojama bez pimpja iekāres. Tomēr tā ir vienīgā sievišķā aktivitāte, kas tiek īstenota pret otra ķermeni nolūkā gūt konkrētu rezultātu. Savukārt vīrietim pimpis var būt tiklab aktīvs, kā pasīvs, gan homo, gan hetero attiecībās.

("Smillas jaunkundzes sniega izjūtā" viņa gan vienreiz iebāza klitoru pimpja caurumiņā, tomēr domāju, ka tas bija drīzāk simboliski.)

Es zinu, kas ir aktīvā iekāre, esmu tādu izjutusi, es vairākus citus cilvēkus esmu uzskatījusi kā kaisles objektu. Tikai man nekad nav bijis skaidrs, ko es ar šo objektu iesāktu, dabūjusi.

Jūs tikai nedomājiet, ka es žēlojos.