Mani mēdz līdz asarām aizkustināt tautasdziesmas. Šoreiz tās bija par kumeliņiem. Tumša nakte jau man sen patīk, bet šoreiz vēl snieg sniedziņis. Un tad mans vīra brālis, ar kuru es nesen pa sapņiem gandrīz nopisos, pie jāņu ugunskura pajautāja man (tieši man, kaut gan tur bija vairāki cilvēki), vai es zinu, ko latviešu tautasdziesmās nozīmē kumeliņš. Tā kā tur bija bērni, es negribēju teikt pimpis, es teicu, ka tā ir vīriešu dziesma un ka tas varētu būt saistīts ar karu vai ar potenci, un viņš teica, ka tas ir viens un tas pats. Un tad viņš noskaitīja "kumeliņa galvu glaudu ar abāmi rociņām, tas iznesa augumiņu caur deviņi zobentiņi", vai nav skaisti.