Saprotoši izturējās vienīgi terapeite, kurai es pateicu, ka nevaru dzert antibiotikas, jo, iespējams, esmu stāvoklī, bet droši nezinu. Viņa maigi pajautāja, vai, ja tas tā tiešām būt, vai tad es dzemdētu, un kad es teicu - jā, tad viņa izrakstīja angīnai vietējas iedarbības zāles. Tā bija vienīgā reize, kad man izdevās izārstēt angīnu bez antibiotikām. Tai dakterei pašai bija četri bērni plus mīnus pusaudžu gados. Un manai mammai viņa nepateica neko.

Viss, es sāku šasumīgi raudāt par to gadījumu un visu to laiku savā dzīvē, bet es pašlaik nevaru saprotami pastāstīt, kāpēc. Man tajā laikā bija ļoti sarežgītas attiecības ar mammu, un es vēl tagad uzskatu, ka tā nebija mana vaina. Ka viņa, tieši viņa nedarīja pareizi, lai arī tagad varu piedot un saprast, kā viņa jutās.