visi iesaistītie cilvēki, kuru dēļ man ir šī nepieciešamība būt ideālai, ir bijuši ārkārtīgi kompleksainas personības, kam narcismu it kā grūti piešūt – jo narcisms asociējas ar lepnību un pārāk augstu pašvērtējumu. bet, ja tā padomā, kas tad tas "tu nāc pie manis, es pie tevis neiešu, jo es taču ~ciešu~" cits ir?

vienīgi jābūt godīgai un jāatzīst, ka tieši to pašu var pārmest arī man.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

IMO neko nevajag sev pārmest, varbūt laiku pa laikam nokomunicē ar jauno cilvēku, kā Tev ir un kāpēc (līdzīgi, kā viņš dara) un dod sev laiku. Nu, un pašrefleksija, tas, ko Tu dari, ļoti palīdz. Formulēt vārdos arī labās lietas (gan sevī, gan viņā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+

Man liekas baigi vērtīgi sev atzīt, kuras ecēšas man patīk un otram izstāstīt jau iepriekš: 'redzēšu-palēkāšu'.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redzēšu- palēkāšu!!!!! Aaah <3

(Reply to this) (Parent)

:DD

(Reply to this) (Parent)

paldies! tas nav viegli, ja visu mūžu esi domājis, ka tavas sajūtas nav vērā ņemamas (un ir pat bīstamas, jo to izpaušana noteikti uzreiz novedīs pie attiecību izbeigšanās), bet šeit man ir droša vieta, kur to mācīties.
un par tām labajām lietām noteikti jāpiedomā, jo man ir aizdomas, ka es savās izpausmēs esmu ļoti negatīvs cilvēks.

(Reply to this) (Parent)