paaugstināta temperatūra - 147 (you've ruined a perfectly good monkey, that's what you've done. look at it, it has anxiety) [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

147 (you've ruined a perfectly good monkey, that's what you've done. look at it, it has anxiety) [7. Apr 2018|14:52]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
man šķiet kaut kā savādi, ka nebiju pamanījusi, ka dzīvoju konstantā trauksmes stāvoklī. līdz šim pieņēmu, ka man vienkārši ir vieglas formas sociālā trauksme (telefonzvani izraisa roku trīcēšanu un nelabumu, ieiešana jaunā vietā ir piespiešanās, runāšana ar svešiniekiem paralizē, nu, tāds standarta uztraukums), bet vakar terapeite skaidri un gaiši pateica, ka viss atbilst tādai ģeneralizētai trauksmei, kas ir raksturīga bērniem, kas auguši ar cilvēkiem, kuri viegli aizsvilstas dusmās. bailes no kaut kā pilnīgi nekonkrēta, dziļi ieaugusi uzmanīšanās no jebkā trigerošanas, uzmācīgas domas, paralīze, vēlme bēgt, sarauties, izgaist, saplūst ar ēnām. atkal esmu nedaudz vīlusies, ka manas problēmas ir tādas pašas kā deviņdesmit procentiem vienaudžu. toties tik izplatītas psiholoģiskās ievirzes noteikti ir vieglāk novērst, jo terapeiti pie tām jau ir pieraduši.

nolēmu šodien palasīt par anxiety, lai atgādinātu sev, ka var taču būt arī trakāk un ka man nav nekādu nopietnu traucējumu. citādi uzreiz jau gribas nonākt pie kaut kādiem secinājumiem. bet lasīšana par trauksmi mani ņēma un noveda trauksmes stāvoklī. visai ironiski.

piedodiet, ka šis blogs no smieklīgas čīkstēšanas par mīlestības problēmām pārvērties garlaicīgos terapijas secinājumu aprakstos, bet nekas cits klabē rakstāms jau manā dzīvē nenotiek.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]banderlogs
Date:7. Aprīlis 2018 - 18:22
(Link)
+daudz un dikti
Es pati tagad jau pusgadu lietoju trauksmes medikamentus un tikai pēdējā laikā sāku saprast, ka es visticamāk esmu dzīvojusi ar savu trauksmi jau no pusaudža gadiem. tā ka es varu saprast, kā cilvēks vienkārši pierod, ka gandrīz visu laiku ir par kaut ko uzvilkts, ka nemaz nezina, ka var būt arī citādi.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:7. Aprīlis 2018 - 20:54
(Link)
lūk, man visu laiku bija licies, ka esmu ārkārtīgi mierīga būtne un ka mani uztrauc tikai citi cilvēki. tagad izrādās, ka tikai manas ārējās izpausmes ir mierīgas, bet iekšā viss bango.
From:[info]homebound
Date:7. Aprīlis 2018 - 19:45
(Link)
jap, tas pats šeit. visi mani iekšējie saviļņojumi, problēmas ar emocijām, panikas lēkmes - radās tāpēc, ka bērnībā baidījos sadusmot vai saraudināt mammu, vai netīšām "uztaisīt" vecāku strīdu savā starpā.

good news ir tās, ka man vismaz šobrīd vairs nav fizisku anxiety izpausmju. it can be done!
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:7. Aprīlis 2018 - 20:55
(Link)
paldies, man vajadzēja dzirdēt, ka var arī iestāties miers. terapeite man to neapstiprināja, kad prasīju.
[User Picture]
From:[info]teja
Date:8. Aprīlis 2018 - 00:00
(Link)
būtu neprofesionāli to apsolīt, jo sarunu terapijai ir savi ierobežojumi. citiem var viss pāriet, bet citiem vajag arī neverbālas metodes klāt. psihofizioloģijā iesakņotas reakcijas ir diezgan neprognozējamas un nav tieši saistītas ar apziņu. piemēram man sākas trauksme un depris no fiziskiem stāvokliem, kas ārēji līdzinās trauksmei, piemēram kardio slodze un kafija
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:8. Aprīlis 2018 - 14:12
(Link)
man jau vispār vienmēr licies, ka tā trauksme, kas uznāk vienkārši random brīžos, rodas no tā, ka esmu sliktā fiziskajā stāvoklī.
[User Picture]
From:[info]namejavijumi
Date:10. Aprīlis 2018 - 01:26
(Link)
Kopš es ritīgi sapratu kas ir trauksmes, un sāku ar tām strādāt, to ir palicis stipri, stipri mazāk. Es pat nezinu - trauksmju iemesli ir mazinājušies, vai es esmu atradusi kā sevi mentāli nolikt vietā kur trauksmes rodas mazāk un ir vieglāk nomierināties. Man šķiet, ka puse no manas pusaudžu gadu hiperaktivitātes bija neveiksmīgi veidi kā tikt galā ar nervozumu un cilvēkiem.
Nav forši saprast ka tas viss nav pazīme faktam ka tu esi The Chosen One, un par tevi nav pareģojumu, ka tā nav absolūti unikāla parādība, par kuras atklāšanu kādam piešķirs Nobela prēmiju, ka tie nav dēmoni kas tevī mājo. Godīgi, pārsvarā nav pat pārāk forši ar to visu strādāt. Bet ir forši tajā brīdī, kad tu apsēdies un saproti ka kaut kādā mērā ir izdevies, un jau kādu nedēļu vai divas esi bijis pez trauksmes. Bž.