Nameja · Vijumi

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Pēdējās dienas nepŗtraukti ēdu. Nav izsalkuma sajūtas, bet kaut ko gribās. Aptuveni tā itkā es kādu laiku būtu ēdusi neregulāri un reti. Aptuveni tā itkā mans ķermenis beidzot būtu attapies ka tagad var tikt pie ēdiena.
Šorīt sapņoju par svaigi ceptiem kruasāniem darbā. Bet protams, pēc visiem cūcības likumiem, pēc tam kad piecēlos laicīgi, lai varētu visu mierīgi paspēt, darbā ir jābūt tikai vienos.
* * *
Es nemāku sazināties
Es nemāku atcerēties uzrakstīt cilvēkiem, kas ir svarīgi. Es nemāku no rīta pateikt "labrīt" tā, lai tas neizklausītos pēc uzbrukuma. Es nemāku piezvanīt laicīgi un pateikt ka nebūšu. Es nemāku pastāstīt par lietām kas mani sāpina, nedusmojoties vai nečīkstot. Es nemāku laicīgi pateikt ka šis man liek justies neērti. Es nemāku ikdienā pajautāt kā iet.
Es nemāku ikdienā rakstīt par savu dzīvi.
Bet gribu.
* * *