Piekrītu par to, ka nav saprotams, kādēļ tā (darbošanās 9-17) tiek uzskatīta par normu (pieņemu, ka, tāpat kā čakars ar pulksteņu pārgriešanu, gaismas dēļ), bet par to depresīvo tipāžu lietu gan ne. Man (un vēl vairākiem tuviem, diagnosticētiem cilvēkiem) dienas pirmā daļā ir ciešama, bet viss, kas notiek pēc 19:00, ir šausmas vai panesams tikai ar alkoholu. Bet viss no cilvēka vienmēr.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK. Nu skaidrs, tas kā kuram. Man (un vēl vairākiem pazīstamiem) tieši dienas pirmā daļa ir neciešamāka. Šī brīža darbā man ir jābūt 8.30. Līdz desmitiem es principā vienkārši sēžu, dzeru tēju un klausos mūziku. Ir bijuši gadījumi, kad eju 7 minūtes pagulēt tualetē (10 jau būtu pārāk uzkrītoši, vai ne?)

(Reply to this) (Parent)