paaugstināta temperatūra - 110 (putnu būšana) [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

110 (putnu būšana) [16. Aug 2017|09:44]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
nespēju aptvert, ka cilvēki tik tiešām spēj pamosties pusastoņos, ieiet dušā, sapurināties un būt gatavi dienai. esmu nomodā jau vismaz divas stundas, man joprojām ir nelabi, sāp galva, teikumi liekas kopā ar grūtībām un drusku gribas paraudāt. gluži kā visu to pusotru gadu, ko nostrādāju vietā, kas pieprasīja, lai katru darba dienu deviņos es būtu tur. ikreiz tieši šādi sēdēju, blenzu ekrānā un ienīdu visu pasauli. par spīti kafijai, brokastīm un braucienam ar riteni rīta atsvaidzinošajā gaisā.

šorīt vēl šādai - ar noslīdējušu seju, aizpampušām acīm un nespējīgai parunāt - nācās satikt vīrieša mammu, kas halātā izskatījās labāk par mani un manu puķaino kleitu. ai, pat viņa brālis, kas vakar smagi dzēra un nakti nogulēja mašīnā, izskatījās simtreiz dzīvāks. vai mēs drīkstam dienu pārbīdīt divas stundas vēlāk? es gulēšu tikpat, bet celšos laikā, kas nepadarīs mani par sāpju un izmisuma kamolu.

ja jāmostas sešos, es sēžu gultā un raudu lielām, smagām, siltām asarām, jo neko citu izdarīt neesmu spējīga.

pasaules pielāgošana cīruļiem ir sasodīta netaisnība.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]nistagms
Date:16. Augusts 2017 - 10:34
(Link)
man ir tāpat. nesaprotu, priekš kam tas ir vajadzīgs. tāpat arī nesaprotu, kāpēc 90% normālo darbu ir jāsākas tajā laikā. es esmu izteikta pūce + arī tas, ka depresīviem tipāžiem raksturīgi grūtāki rīti un salīdzinoši patīkamāki vakari.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:16. Augusts 2017 - 11:11
(Link)
cīruļi vienkārši nesaprot. viņi saka, ka tas ir ritma jautājums un ka var sevi disciplinēt, iemācot sev celties un izbaudīt rītus. man pusotra gada laikā ar ļoti konkrētu ritmu tā arī neizdevās no rītiem justies lietojamai. manai mammai, kas (tāpat kā es un viņas mamma) ir pūce, sava 50+ gadu mūža garumā arī nav pēkšņi radusies spēja bez problēmām celties un būt aktīvai. viņa to dara, jo nekas cits neatliek, bet bez jebkāda prieka.

mans vīrietis to, ka mans "es neciešu rītus" nav tāds ikdienišķs, 'starp-citu' izteiciens, saprata tikai tad, kad mums bija jāceļas un jābrauc ceļojumā, bet es vispirms gultā apraudājos un pēc tam staigāju pa dzīvokli ar tādu seju, it kā gribētu noslepkavot viņu, kaķi un visus cilvēkus tuvāko piecu kilometru rādiusā.
From:[info]tepat
Date:17. Augusts 2017 - 09:33
(Link)
Piekrītu par to, ka nav saprotams, kādēļ tā (darbošanās 9-17) tiek uzskatīta par normu (pieņemu, ka, tāpat kā čakars ar pulksteņu pārgriešanu, gaismas dēļ), bet par to depresīvo tipāžu lietu gan ne. Man (un vēl vairākiem tuviem, diagnosticētiem cilvēkiem) dienas pirmā daļā ir ciešama, bet viss, kas notiek pēc 19:00, ir šausmas vai panesams tikai ar alkoholu. Bet viss no cilvēka vienmēr.
[User Picture]
From:[info]nistagms
Date:17. Augusts 2017 - 09:51
(Link)
OK. Nu skaidrs, tas kā kuram. Man (un vēl vairākiem pazīstamiem) tieši dienas pirmā daļa ir neciešamāka. Šī brīža darbā man ir jābūt 8.30. Līdz desmitiem es principā vienkārši sēžu, dzeru tēju un klausos mūziku. Ir bijuši gadījumi, kad eju 7 minūtes pagulēt tualetē (10 jau būtu pārāk uzkrītoši, vai ne?)