trīs malki kafijas mokas
Fotografēju draudzeni Grīziņparkā, pēdējā vasaras (pēc kalendāra) saulē. No dažiem dučiem bilžu sanāca kādas divas. Bet prasās noņemt vienā bildē odu sakasītu kodumu, es to māku izdarīt, such photoshop, such wow. Bija doma doties uz pavisam citu Rīgas malu, bet varbūt Fortūnai labpatika tieši tur. Patiesībā galīgi nemāku Rīgu, kur parādos reti (darbs dažas reizes nedēļā neskaitās). Tik ļoti vairs nemāku, ka mistiski pārgāju pāri intensīvas satiksmes ielai pie sarkanās pār pāreju, jo reāli neieraudzīju, kur karājas luksefors. Tā mašīna apstājās, aleluja! Tagad es zinu, kā varbūt rodas kotletes. Tas var arī nebūt no steigas. Tas var būt no nemācēšanas būt Rīgā. Es iedzēru trīs malkus kafijas Mokas un sajutu rudens tuvošanos tumšzilu gubu mākoņu veidolā.