Bezlaiks
It kā redzu gadalaikus, bet nejūtu. Noziedēja ievas, tad palēnām birst kastaņi un ceriņi, filadelfi, šonedēļ lidoja papeļpūkas. No darbs-mājas-ogres takas rutīnas satiku tikai R.,grāpenē iedzērām aliņu un runājām par the oldgoodtimes un bišķiņ newtimes. Stacijā smilgas līdz vēderam gandrīz vai. Krasta/maskačkas takas tuvas un vienlīdz eksotiskas. No viena rīta atradu kaķi guļam uz zālē izgāztām durvīm ar ciparu 5 vai 9, varbūt kādu citu, bet fakts kā tāds, iekārtojies uz izgāztām koka durvīm kā Pats Visumijas Visuma Karalis. Ķengarags joprojām smaržo pēc silta betona un ļaudis stūķē gulbju kaklos maizi (tie gan tur 5x vairāk kopš tur apmēram 4 gadu vecumā pirmoreiz ieraudzīju gulbi).
Šodien lasīju Janas Egles "Dzimšanas diena", labi tie stāsti, cerams, ka pirmie ir tikai iesildījiens labākiem.
Nekam nav spēka.