Naftas produktu piesārņojums (visbiežāk - mazuts) sastopams arī lidlaukos un praktiski jebkura veida bij. armijas objektos, ne tikai raķešu bāzēs, kas paģērēja degvielas transportēšanu un uzglabāšanu.
No korodējušām tvertnēm un drūpoša betona ir noplūdes riski, piesārņojot augsni. Piemēram, netālu no Krāslavas ir liela bijusī naftas uzpildes bāze, kur mūsdienās apkārtnē sēņotāji fotografē naftas produktus, ieēdušos augsnē un pašas bāzes teritorijā vairākās vietās gaisā jūtams dīzeļdegvielas smārds no atsevišķām celtnēm.
Vēl šo to var palasīt grāmatā "Latvija PSRS karabāze", lai būtu skaidrs, kādos apmēros veikts kaitējums videi.

Te ir piesārņoto vietu karte, kur parādās arī liela daļa iepriekš minētajā grāmatā minēto objektu:
https://www.meteo.lv/lapas/vide/piesarnoto-un-potenciali-piesarnoto-vietu-registrs/piesarnoto-un-potenciali-piesarnoto-vietu-registrs?id=1527&nid=373

Tā kā vides sanāciju darbu veikšana ir laikietilpīga un dārga, praktiski ļoti liela daļa to objektu vienkārši stāv un korodē tālāk. Pricipā Latvijā ir ļoti daudz īpašumi, kas marķēti kā degradētas teritorijas, bet pašvaldībām trūkst gan nauda, gan entuziasms, lai to kārtīgi savāktu.