Šajā situācijā, šķiet, ka māsai un viņas vīram piederēja galavārds. Bija iespēja vai nu sūtīt atpakaļ no kurienes nācis (praktiski nolemt nāvei, jo mežus pārmeklēja līdz pat 50to gadu vidum) vai uzņemt mājā. Tajos laikos bija daudzi cilvēki, kas uzņēmās risku, palīdzot nac.partizāniem, arī sievietes.
p.s.
Bija viens Sarkanās armijas dezertieris Jānis Pīnups, kurš izgāja no meža tikai 1995.gadā, slēpjoties par dekādi ilgāk.Viņam palīdzēja māsas un brāļi. Represijas (cietums/gulags) pēckara gados draudēja arī Sark.armijas pusē dienējušiem,dezertējušiem.