Jā, bija tā, nemaz neslēpju, ka biju un joprojām esmu 10% Hitlers ar kukū viedokli šad un tad. Iedomājies tik, es vēl aizvien habāru nenesu mājās - vai tas ir pieradums vai princips, grūti pateikt. Bet kas šai sakarībā pilnībā mainījies, tad man jau seeeeeeeeeeen, jau no videnes beigām vairāk vai mazāk vienalga, ka citi habārī stafu vai cilvēks, ar ko tagad dzīvoju kopā.