Latgale un vasara
Katru gadu man vajag Latgali. Šogad otro reizi ceru aizbraukt uz Ludzu, tālo koka arhitektūras zemi. Šogad biju jau Līksnā, uz Muzykys Skrytuļs mūzikas festivālu, kas bija superduperpozitīvs ^_^
Atklāju, ka Salaspils mazajā veikaliņā var dabūt Krāslavas alu ar medu. Tas tik ir kaut kas. Kādu dienu jāpārvar slinkums un tur pēc darba jāaiziet, vienīgi bail, ka tas alus var sasilt, ejot uz vilcienu. Jāpagaida drusku aukstāks laiks.
Vispār mani ieintriģēja tā sieviete, kas mani un D. uzrunāja pie foto stenda un pastāstīja par savu foto kolekciju. Man arī gribētos krāt melnbaltas un interesantas fotogrāfijas. Tikai man nav iekšas līst pamestās lauku mājās. Es nevaru tā.