pavasars
Vakar izmetu līkumu iekš tās priežu pilsētas. Ar saldējumu rokās. SAUĻĒĒĒ, kur tu grimsti tik ātri. Šodien braukšu uz muižu. Varbūt tur jau ir kāda no entajām R. servīzēm un taps debešķīgas vakariņas.

Enerģija totāli izsmelta, tāda nebija jau rudenī, šķiet nereāli atrast kaut kādu fokusu dzīvē tagad. Varbūt tajā labajā pavasara daļā, kad nebūs vairs aukstie vēji, zilzeltaini sudrabainās debesis un salstoši pirksti. But at least i got my frii moņey. Aiz tīrās garlaicības arī sāku šifrēt intervijas, jo ziemā te nav nekā daudz, ko darīt.

Es gribu krāsas un krāsu pasauli, ziema stabili nolaupa trešdaļu dzīves. Būtu es floristiķis vai mākslinieks, varbūt to tik traki nejustu. Vai fešn bomārs, kas spoguļojas lielpilsētas stiklotajos skatlogos.

Vakar ēdu kūku ar kaltētām rozēm uz tās. Fancy af