darba meklējumi bezcerīgā nozarē
Kopš janvāra sākuma meklēju nūģīgos, sirdij tīkamos darbus -
bibliotekārnūģis,krājumglabātājnūģis,arhivārnūģis u.t.t., pēdējā darba pieredze muzejā un bibliotēkzinātnes un informācijas nagliņpapīrs to ļauj.

Vienā konkursā it kā labi veicās, tur no 83 pretendentiem aicināja piecus, tostarp mani (es nesaprotu, kādēļ intervētāji pasaka pretendentu skaitu, tas ir tā - lai pasvītrotu, cik ar mūziku saistīta muzeja vakance ir ekskluzīva?). Neko nemeloju un teicu kā ir - mūzikas instrumentus nespēlēju un nav arī akadēmiskās muzikālās izglītības, toties interesē iet uz folkmūzikas un smagās mūzikas koncertiem, klausīties vecās skaņuplates un vispār interesēties par Latvijā radīto mūziku. Intervijas beigās gan pati atteicos no turpmāka konkursa, jo uzzināju, ka faktiskā darba adrese gada laikā pāriet uz tālu Pārdaugavas nostūri. Kas nerīdzeniekam bez personīgā auto ir tāls un neaizsniedzams sapnis. :/

Otrajā konkursā izskatījās, ka tur neviens īsti neraujās strādāt, uz krēslainu bibliotēkas pagrabu, kur saule iespīd pa diviem pagrabstāva logiem. Es biju ievākusi maksimāli daudz informācijas par to vietu un viņi laikam domāja, ka esmu slēptais KNAB darbinieks vai kas taml., jo it kā nevainīgi pastāstīju, ka vakanci ieraudzīju mikroskopiskā nozares portālā nevis lielajos sludinājumu portālos, kur tiek publicētas pašvaldībās izziņotās vakances.

Trešajā ar muzejlietām saistītā konkursā man laikam nebija jēgas pieteikties, jo jau iztēlē redzu, ka tur pieteiksies pensionēti zinātnieki, vai vismaz precīzi divreiz vecāki ļaudis par mani.

Tagad atliek atrast ceturto konkursu, kādā ļoti nerdy vakancē, lai darba meklētāja dienasgrāmata būtu pilna un NVA tantes iedotu kaut kādus kursus,lai būtu interesantāk sēdēt bezdarbniekos.