---
Uzzināju,ka draudzene dosies ellē ratā prom uz Šveici un šovakar jāatvadās.Jau!!!It kā līdz rudenim,bet...sirdī ir drausmonīga priekšnojauta, ka tas diez vai būs tikai ~mēnesis. :(
Man jau ir bijuši tādi mirkļi, kad rakstoties Skype ar visiem saviem atomiem gribētu izjust tā otra cilvēka acu skatienu, smieklus, redzēt mīmiku. Gribas vienkārši izstiept roku pret datora ekrānu naivā cerībā, ka tur parādīsies laika bedre, caur kuru nokļūt jebkurā pasaules vietā. Bet tā vietā ir pretīgā, neīstā, kropļainā elektroniskā komunikācija...
Nu jau pasaules vējos būs 2gab dvēselei mīļi cilvēki.
Un vispār ir šausmīgi grūti to izrakstīt, jo visas tās sajūtas vieglāk ir norīt ar bulciņām un alu. Cementa maiss uz sirds. vot.