LABA DABA 2017, mūzikas vērotāja pieraksti
Dzīvās mūzikas birums, lai iet hronoloģiskā secībā apraksts, kas atklāts un dzirdēts.

PIEKTDIENA.

Dzelzs vilks - īpašu komentāru nav. Vien dziesma "ir silts un vasara vēl nav galā" drusku silda, pat ja festivāla gaisa temperatūra diez ko nelutināja. Ar D. nosūtījām māsai video sveicienu, tā viņas skolasdienu biežāk klausītākā grupa.

Zari - Arvien pārliecinos, ka folkā jābūt gan sieviešu, gan vīriešu vokāliem. Lai jauda un spēks. Labs atklājums. Man liekas, ka jebkura grupa izklausītos lieliski, ja tā uzstātos izcirtumā, meža ielokā. D. iefilmēja gabalu, kas man visvairāk patika.
https://www.youtube.com/watch?v=3wRrwjOy-H8

Pērkons - es nemāku komentēt Šļāgeri,bet bija jauki dzirdēt "Dziesma par sapumpuroto zaru" :) Uzreiz atceros Podnieka filmu.

Pienvedēja piedzīvojumi - šķiet, jāpiekrīt kaut kur dzirdētam viedoklim, ka Pienvedēji iemantojuši tādu cieņu (lec i veci i jauni, dziedot līdz), jo nav "pārdevušies" un sākuši dziedāt angliski. Nekad dzīvē nebiju pienvedējus dzirdējusi dzīvajā, lai gan klausos šamos no 11/12 gadu vecuma. Suņa šķūņa skatuvē ir drausmīga skaņa, tāpēc ar ģitārefektiem uz skatuves neņēmās kā pērn Spīķeros. Uhh. Prieks. Izrādās, ka Pienvedēji nākošgad svinēšot 25 gadu jubileju. Rūdīti spēlmaņi. :D

Otava YO (RU) - Atraktīvs folks no Krievijas, jau ieraugot video rullīti izdomājām, ka jāiet klausīties, lai tur vai kas. Kopumā tāda gadatirgus mūzika - lustīgi un omulīgi.

MMMM - Sintezatoru grupņiks ar ķiverēm. Es nezinu, kur sākas un beidzas robeža stilīgi, par detaļām daudz domā. Vairāk var nekrāmēties ar to vāvuļvokālu, bet maksimāli atraktīvi dragāt sintiņu.

Kenta Hayashi (JP) - žēl, ka uzstājās naktī, kad jau ārā nāvīgi auksts un apkārt eža skatuvei skan tuc tuc no alko teltīm. Tas drusku pabojāja uzstāšanos. Tāds vienkāršs un sirsnĪKS, pierāda, ka neko daudz jau nevajag priekš ambienta, kā vien ģitāriņ',paša elp' un vēl šo to.

SESTDIENA

Koklētāju ansamblis BALTI - izdzirdot vārdu kokle nāk prātā pasakas vai muzeji. Toties uz skatuves bija 10 vai pat 12 kokles. SPēlē visi vilnītī. Normāla pensionāru mūzika. Es domāju, ka laika gaitā vokāli kļūs labāki. Tad arī patiks arī man vairāk. Viena meitene izskatījās nāvīgi uztraukusies spēlējot, meklēja iedrošinošu smaidu no ansambļa vadītājas. Man patīk pārliecināti mūziķi, kas ir labi aktieri un turpina smaidīt, ja ir laža.

AUĻI - Normāls dimdiņkāposts! Nu riktīgs DIMDIŅkāposts. Vienīgi žēl, ka pārāk daudz dūdu. Savādāk būtu daudz cērtamāki. Man liekas, ka viduslaiku festos viņi ir must-have. Patiesībā sapratu, ka gribētos aizbraukt uz kaut kādu viduslaiku festu, skatīties uz smukiem zirgiem, zobenu cīņām, redzēt kā čurkst cūkas šņukuris un dzert pa taisno no krūkas. Jā, paldies Auļi, par šādas nepieciešamas vīzijas radīšanu.

Vientuļš, bet neglīts - Bandcamp pērn uzrakām šo grupu (vai aizpagājušogad), dziesmas reti trashy, citas pat diezgan nopietnas izklausās, bet domājām - jāredz dzīvajā. Bet izrādās, ka šie pat neuzstājas nekur. Tad nu Labā dabā bija grupas koncert-debija. Bija pāris uzkrītošas lažas, bet noteikti izklausās labāk nekā albuma ieraksti. Šādi tādi pārsteigumi arī bija, piemēram štruments kādu rāda vecās Soviet filmās, es gan nezinu kā to sauc.

Daba san - Sapratu vēl vienu folka fīču. Daži ieiet rāmjos un gribb būt ahūni tradicionāli. Bet tas ir garlaicīgi. Tauta grib obojas, santurus un visādas citādas maz-dzirdētas pariktes.

Das sonntags Legion - Izcils piemērs, ka instrumentāli klausāmus skaņdarbus (postroks vai kas taml.) brutāli sapiš gaudulīgs-ņaudulīgs-galīgi-nekāds vokāls. Man bija cerības, bet tas vokāls sadirsa PILNĪGI visu....man patīk postroks/postmetāls, bet bez ņaudvokāliem. Lai runā instrumenti.

Saturns Husk - nezinu vai tas bija tā iestudēts, bet buņģierim pirmās vai otrās dziesmas laikā nošļuka mūķenes plīvurs. Jaudīgi, var manīt, ka šie ļaudis mīl ģitāras un TOLMETU. Patīk. Noteikti Rīgā aiziešu uz koncertu vēl. Labākais atklājums šajā festivālā. It kā gribējās varbūt drusku eksperimentālāku, bet nevar jau gribēt Tesa-2. :)

Imants Daksis - Vienmēr licies, ka viņa mūzika ir kā no citas pasaules. Klausos Daksi kopš Pasaules gaisma bij, atceros, Sīrupā bija raksts par to grupu (~2003 vai 2004 gads?) un domāju, vai tik tā nav tā pati grupa ar to bezgalskanīgo dziedātāju. Pagāja "tikai" 12 vai 13 gadi, kad pirmoreiz dzirdu Daksi dziedot dzīvajā. Kad viņš dzied, pat saule spīd savādāk. Mūzikas klausīšanos centās gan pabojāt divi 17gadīgi pumpaini rusjankas (runāja ar stipru krievu akcentu), kas visu koncerta laiku skaļi ĻERKSTĒJA visu koncerta laiku un centās piepisties, ka esam viņiem priekšā (bijām 3 - 4 metru attālumā no skatuves, pat tehniski nebijām priekšā). Viņi piepisās mums, bet nepiepisās priekšā lēkājošajam džekam govs kostīmā, kas pat uzleca (!) uz skatuves. Stulbie krievi laikam nav dzirdējuši par "pirmās dziesmas likumu" - ja tās laikā patīk mūzika,virzies pie skatuves, ja mūzika nepatīk, paliec turpat kur biji vai pisies dirst un nečīksti. Piemēram, Nabaklabā ir daži spoti, kur mūzika skan labāk, bet redzamība ir so-so. Bet man nekad, nemūžam, nekādos apstākļos nav ienācis prātā kādam piepisties par sliktu redzamību koncertā, jo primārais ir mūzika.

Solo ansamblis (LT) - No sākuma domājām, vai iet uz popsu, bet tā kā viņiem ir daudz sintezatori, izdomājām, ka jāiet. Skatuves noformējums bija izcils - manekenu detaļas. Koncerta sākumā viens no mūziķiem gaisā pacēla kkādu elektrisko flautu vai ko tamlīdzīgu skaņotāja virzienā. Darot to trešo vai ceturto reizi, mūziķis izskatījās makten dusmīgs, likās, vai tiešām koncerts tūliņ apstāsies, jo viens instruments nestrādā un mikrofons arī neskanēja, kā vajadzētu. :D Čakarējās ar gariem intro kādas minūtes 15, bet tad jau viss atrisinājās un sintezatorgabali bija tiešām forši. Disko lietuviškai, taip, taip. Vienubrīd pat uzrāva tehno. Ja būs kkad jaunas dziesmas un šamie brauktu uz Latviju, aizietu uz koncertu. Atklājums nr.2.

It kā gribējās Satellites un Soundarcade dzirdēt, bet Satellites ir popsa un Soundarcade ir briesmīgs vokāls. Izdomājām, ka jāiet uz telti. Galu galā kājas jau bija beigtas un gandrīz visi festivāla suņi jau redzēti (žēl, ka nenāk arī ar kaķiem, trušiem u.c. zvēriem arī).

Gaidot autobusu redzējām, ka Uldis Rudaks (radio un klubiņu DJ) apdzēries guļ pie zālītes grāvmalā un piesteidz klāt mediķi un 2 mentu mašīnas. Vēl arī pabrauca garām mentu buss ar 2 guļošām meitenēm, laikam arī savāktas pa grāvjiem. Kaut kā stulbi, ņemot vērā, ka LabaDaba rīkotāji taisīja pat divas teltis, no kurām vienā gaismoja par saprātīgu dzeršanu un ūdeni, bet otrā - aicināt baudīt pasākumu ar atmiņām, bezalkoholisku alu (ja tik ļoti gribas VĒL vienu glāzi pēc vienas,divām). Jācer, ka pie izbrauktuves menti strādāja ar alkometriem rīta turpmākajā daļā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāšausminās tāpat kā Salacgrīviešiem.

Kopumā kvalitatīvi muzikāls prieks, paldies radio NABA! ^___^