Daugavpils
Šajās brīvdienās Daugavpils stacija bija izrotāta ar gariem, vertikāliem Latvijas karogiem pie ieejas, izskatījās skaisti. (Origo nez kāpēc nekad nevar sakarīgi izrotāt..)

Aizvedu R. uz ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, par ko viņš jūsmoja jau entos gadus. Kamēr R.un D. līda pa rūpnīcu, tikmēr aizgāju uz Stropu ezera tālāko kaktu (bet tik un tā šašļiku cepēju dūmi atnāca līdz manam degunam) un pabeidzu lasīt krimiķi "Jēkabpils reids" un noskatīju pamestu viesnīcu, kurā gan pavisam klāt līst neidrošinājos, ja nu nostrādā 'bauris'.

Aizgājām (kājām) arī uz vietu, kur beidzas pilsēta, tur bija saglabājies autentisks universālveikala uzraksts un rotājums uz kādas pamestas ēkas. ^^

Ā jā, skrošu rūpnīcā bijām. Patiesībā ļoti interesanta vieta, jo arī mūsdienās tur skrotis ražo gandrīz tāpat kā agrāk (parastās krāsnis aizvieto elektriskās, bet ražošanas princips tas pats - izkusis svins tek lejā no torņa augšas un apakšā nokrīt lielā bundulī). Gadā tur saražojot vairākas tonnas, bet pats ražošanas process notiek divos piegājienos,nevis cauru gadu jo svins taču ir kaitīgs smagais metāls. Viens cilvēks arī tīra to bunduli, kur sakrīt tās svina lodītes,laikam grib ātrāk iet pensijā (veselībai kaitīgs darbs). :D
Gide uz brīdi ieslēdza kkādu ventilāciju un gaisā uzvirmoja putekļi un es sajutu mutē metālisku garšu. Hmm, svina putekļi?

Nočekojām pamesto skolu, nostrādāja sensors un firmele darbojas. Būtu resnāki, netiktu laicīgi ārā. :D

Braucām ar trīs dažādu tramvaju modeļiem (tie vecie tramvaji izzudīs dažu gadu laikā, jo it kā visus aizvietos ar jaunajiem). Biļetes cena ir 23 centi svētdienās. DIVDESMIT TRĪS CENTI!

Kaut kur pa ceļam uzgājām priekšvēlēšanu aģitācijas būdu,tā arī nesapratām vai tajā būdiņā nesēdēja pats mērs Jānis Lāčplēsis. Tur patiesībā ir interesantāk nekā Rīgā, tur ir acīmredzama cīņa Mirskis vs Lāčplēsis.

Dienesta viesnīcā sabrauca daudz turku, kas šausmīgi cērta durvis, blaukš, blaukš, blaukš. Smējāmies, ka tā uzvedas tikai primāti.

Taču vislabākais atradums bija zirgs vienā puspamestā rūpnīcas teritorijā, blakus pilsētas centram.Skats bija sirreāls,ka smuks zirdziņš čillo blakus graustiem. Zirga saimnieks turpat netālu un iejūdza zirgu, lai vadātu cilvēkus pilsētas parkā. Neko tādu uziet vēl nebija gadījies.

Cietoksni savukārt bildēs bijām redzējuši, tāpēc ilgi tur nestaigājām. Interesanti vienīgi,ka tur ir sabūvētas hrušcovkas blakus cara laika armijas ēkām, līdzīgi kā bloķenes Karostā. Tur ir policijas iecirknis un viens veikals, bez tiem muzejiem tur nekā vairs nav. Deviņdesmitajos gados tur varētu būt bijis šausmīgi depresīvs paskats un gan jau krimināls arīdzan. Iesmējām par tūristiem, kas tur kratās un maksā lielu naudu, lai skatītos "sūda kvadrātus".

Bija jauki. Daugavpilī ir jauki!