Filmas par ratiņkrēslu mīlestību :D
Man patīk čītot un noskatīties populāro grāmatu filmas, nevis lasīt tās. Jo bļe, tās ir galīgas huiņas vairumā gadījumu.
Noskatījos "Me before you"(2016) http://www.imdb.com/title/tt2674426/?ref_=nv_sr_1. Bļe. Bļeee. Bļeģģģģ!
Stāsts apmēram tāds:
Mazpilsētas wannabe stilīgā sāk strādāt par slimnieku kopēju,kurš izrādās miljonārs. Šī samīlās un grib, lai viņš nenoliktu karoti. Bļa! Viņš tur agonē ratiņkrēslā un grib fancy nāvi Šveicē, diezgan loģiska izvēle. Jamie apmainās ar siekalām un čikoritō grib, lai viņš pārdomā savu izvēli mirt, aizvedot viņu uz zirgu skriešanās sacensībām un koncertu. Viņš visu laiku bola acis un skatās uz čikoritō ar "Pašla nahui" skatienu, bet viņa smaida kā zirgs, kas praktiski notiek visu filmu, tur pat vispār nebija dialogu, kurus varētu nosaukt par sarunu. Beigās viņš noliek karoti un novēl viņai afigenna daudz naudas (nu jā, kapā nebāzīs, kā siltumizolācija nauda diezgan sūdīga varētu būt).

Tad es padomāju, taču kaut kad biju redzējusi filmu "Kelly&Cal"(2014) http://www.imdb.com/title/tt3082826/?ref_=nm_flmg_act_7, ko skatoties visu laiku jādomā "ohhh, this is sooo wrong in so many levels" - 40gadīga jaunā māmiņa satusē ar underage puisi ratiņkrēslā. Šī gan laikam nav based on a book,bet lai jau iet tematiskais filmu apskats.:D Abi satusē, jo atrodas situācijā, kad krasi jāmaina dzīvesveids, bet nav rēķinājušies ar to,ka dzīvē taču nekas nav viegli. Te nu atšķirība starp filmām,ka neviens nemirst, toties veic tikai un vienīgi sliktas izvēles, kas ir izklaidējoši. Proti, ja filmā varoņi veic pareizas izvēles, tas ir paredzami un garlaicīgi. Nu ir taču laba sajūta skatīties un priecāties "cik labi, ka viņi feilo,šobrīd es sēžu krēslā un smaidu". Nu ķipa apmēram tikpat laba sajūta ir skatīties, kā citi strādā, kamēr pats neko nedari. :D Filmā bija jauka rinda "You just can't define yourself by the things you've lost". Šo vēl var skatīties, jo Juliette Levis ir laikam visretardētākā seja Holivudā, vismaz viņas lomas saistās tikai ar retarded stuff.