Es, grāmatu tārps. Otrā daļa.
*Grāmatu tārps spēj nosaukt savu vis-vis-visu laiku mīļāko grāmatu.
- Grāmatu tārpu dzīvē notiek pārmaiņas un līdz ar to mainās dzīves redzējums...un tas notiek vairākas reizes dzīvē.Cilvēki pieaug un tāpēc iecienītākie grāmatu tēli arī tiek izvēlēti vecāki (vai jaunāki, ja esi riktīgi garlaicīgs 40gadnieks, kuram besī ārā paša bērni).



*Grāmatnīcās grāmatu tārps jūtas lieliski jebkurā laikā.
- Diemžēl ne vienmēr, pirmajā septembra nedēļā grāmatnīcas ir pārpildītas ar pirmklasnieku māmiņām, bet nedēļu pirms Ziemassvētkiem tev vienkārši negribas vēl vairāk nodarbināt aizņemto pārdevēju. Tāpat arī jaunāko grāmatu anotāciju lasīšana 15 minūtes pirms grāmatnīcas slēgšanas nav nekāda medus maizes baudīšana.

*Grāmatu tārpi nēsā brilles vai kontaktlēcas un slikta redze ir čaklās lasīšanas dēļ.
- Tikai acu ārsti zina, kāpēc kāda cilvēka redze ir sačakarēta. Mana redze bija jau sabeigta, vēl pirms iemācījos alfabētu. Itin bieži esmu dzirdējusi jautājumu "Tu nēsā brilles, kad lasi?"

*Grāmatu tārpi spēj raksturot citu cilvēku pēc tā grāmatu plaukta satura.
- Reti un tikai mazdrusciņ. Kā lai, piemēram, iztēlojas grāmatu blogerus, kas lasa tik daudzpusīgas grāmatas? Vai tas būtu cilvēks, ar ko labprāt Ļeņingradā piedzertos līdz rītausmai? Ko, piemēram, lai pasaka par cilvēku, kurš grāmatu plauktā tur gāzmasku, sveces, kaķa fotogrāfiju un albumu ar fabrikas strādnieku attēliem?

*Grāmatu tārpi ir šausmīgi romantiķi un dzīvo paralēlajā pasaulītē.
- Ikdienā grāmatu tārpi arī mēdz domāt, ko gatavot vakariņās, kad lai mētelim piešuj pogu un vai iet/neiet uz protestu pret bēgļu kvotām. Sapņošana sākas jebkuras grāmatas 1.lappusē. Kā arī romantika katram ir stipri individuāls jēdziens - kādam tā var būt pastaiga jūras malā vai brauciens ar džipu pa pamesto karabāžu izdangātajiem neceļiem. :)



*Grāmatu tārpi apstājas pie miskastēm, ja redz pie tām grāmatu kaudzes.
- O, šis ir labais. Apstājos tikai tad, ja blakus grāmatām ir mākslas darbi, lai gan nekad neesmu uzsitusi gaisā nevienu Ļeņina ģīmetni, kluso dabu "Šprotesmaizītes,graņonka un gurķis" vai da jeb kādu naivās mākslas šedevru. Tās grāmatas lai paliek klaidoņiem, jo viņi, starp citu, mēdz būt diezgan kulturāli, kad nav piedzērušies. Klaiņojot pa pamestām fabrikām, esmu redzējusi bomžu mītnes Polijā, Vācijā, Igaunijā un Lietuvā - daudzās viņu mītnēs bija grāmatu kaudzīte ar sakarīgiem autoriem. Taču kas zina - vai tās domātas iekuram vai pēcpuses slaucīšanai?

*Grāmatu tārpi zina, kā risināt problēmas, jo izmanto pašpalīdzības grāmatas.
- Kā tur bija tas teiciens...Nemāci man kā dzīvot un es neteikšu, kur tev iet! :D



*Grāmatu tārpi sapņo strādāt grāmatnīcā vai bibliotēkā.
- Tikai absolūti neambiciozi un netalantīgi cilvēki kā es. Tās īstās grāmatu tārpu profesijas ir Okupācijas muzeja pētnieks, kino režisors, dizainers, sociālantropologs, bārmenis (grāmatu tārpi mīl pamatīgi iedzert...tēju,kafiju,vīnu,šņabi,da jebko).


*Grāmatu tārpi šķiršanos no svarīgām grāmatām pārdzīvo sāpīgi.
- Dažreiz. Izlasītās grāmatas patiešām pietrūkst kā dzīvi cilvēki, var ilgoties pēc izlasītajām grāmatām un vēl neizlasītajām. Taču grāmatu tārps arī vēlas, lai foršu grāmatu izlasītu pēc iespējas vairāk cilvēku, tāpēc mēģini iesmērēt savu šā brīža mīļāko grāmatu radiem un draugiem. Un kad atkal sailgojies pēc tās grāmatas, bombardē draugus ar īsziņām "pie tevis gadījumā nav Linarda Tauna dzejas krājums, ja ir tad atnes man pēc iespējas ātrāk?" un tad ātri vien vari apvainoties uz labāko draugu par to, ka viņš grāmatu ir iedevis lasīt tālāk.



*Grāmatu tārpi iet uz hipsteru kafejnīcām, jo tur ir grāmatas.
- Ņā-ā, nē, tas neiedvesmo. Cēsīs galerijā "Mala" nonācu tāpēc, ka sāka līt lietus un tā bija pirmā vieta, kur sprukt iekšā. Kaņepes centrā pacilāju grāmatas, jo gaidīju Rūdolfa Kugrēna stand-up. Labprāt bieži paviesotos kafejnīcā "Mierā", jo tur ir brīnišķīgs grāmatu plaukts, bet TUR...NAV...GARŠĪGA...ALUS! Grāmatu plaukta triks rada omulības sajūtu, ne vēlmi uz turieni iet un lasīt, ja tavs draugs ir nelietis un kavē 10-15 minūtes...

*Grāmatu tārpi mīl dāvanā saņemt grāmatas dzimšanas dienā,ziemassvētkos,tāpat vien...
- Īsta laime ir vienkāršībā un dažādībā:dabūt tēju, šokolādi,fotofilmu vai telefona zvanu no sen nesatikta cilvēka. :)

*Grāmatu tārpi uzskata, ka ir atraduši savu sapņu princi/princesi, ja otrā pusīte arī lasa grāmatas.
- Jā, jo tad var viens otram abpusēji likt svētu mieru, lasot grāmatas. Kā arī otrs nekurnēs, palūdzot aiziet uz bibliotēku pēc "papildus dozas". Otrs neiebildīs, ja gribēšu noskatīties filmu pēc Sofi Oksanenas grāmatas motīva. Tāpat arī neapvainosies, ja mēģināšu apvainot ar kādu grāmatā izlasītu vārdu vai frāzi, jo tas drīzāk ir kāds reti smieklīgs vārdu savirknējums. Otra pusīte negribēs lasīt Maksima Trivaškeviča grāmatu, bet tāpat smiesies par viņa jokiem Vecrīgā. Karoče, miers mājās.



*Pret grāmatām grāmatu tārpi izturas kā pret dārgu porcelānu.
- Īsts grāmatu tārps tik ļoti gribēs grāmatu lasīt, ka pamanīsies grāmatu nokleksēt, ēdot pusdienas, vai iemetīs to vannā. Sliktākajā gadījumā aizmirsīs uz soliņa Rīgas Centrālstacijā(trū stori). Grāmatas plaukts var stāvēt mēnešiem ilgi nekārtīgs un putekļains, jo grāmatu plaukta organizēšana sagādā mūžīgas mokas un ciešanas.

*Grāmatu tārpi plāno atstāt mantojumā grāmatas saviem bērniem, jo tām laika gaitā pieaug vērtība.
- Bērniem būs pilnīgi vienalga par tām grāmatām,ja vien tu neesi pasaules slavu iemantojis rakstnieks un neglabā plauktos sevišķi vērtīgus manuskriptus, kuru izdošana nestu bezgalīgus pateicības vārdus vai pat naudiņas. Bērni lasīs, bet kaut ko pilnīgi citu, nāks jauns laikmets un neviens vairs nefanos par tagadnes autoriem. Vēsture ir domātu, lai tai uzliktu mīksto un vērtību tai piešķirtu, kad jau būtu par vēlu kaut ko saglābt...

*Īsts grāmatu tārps nekaunās, ka lasa/ir lasījis amorālas vai grāmatas, kuras 'tikumīgi' un 'pareizi' ļaudis sauc par šokējošām un degradējošām.
- Jā, jo pat vismiermīlīgākais cilvēks vēlas kaut drusciņ izprast ļaunuma dabu. Galu galā vecā tantīte, kas mēģinās palūrēt pār plecu tramvajā, kad tev ir atšķirta kāda sevišķi psiholoģiski vai fiziski vardarbīga grāmata, infarktu nedabūs..ar baudu izlasīs līdz lappuses beigām un tikai tad pārmetīs krustu. Teksts, kas iemieso ļaunumu nevar būt degradējošs, kā gan savādāk cilvēks spētu novērtēt labo? :)



*Pamestās vietās (rūpnīcās,sanatorijās) grāmatu tārpam visinteresantākā vienmēr liksies bibliotēka, ja tāda tur reiz bijusi.
- Ne vienmēr. Padomju laikos izdeva ārkārtīgi daudz grāmatas, kuras mūsdienās tāpat var dabūt gluži par velti. Labāk taču iespiežas atmiņā neparasti artefakti vai izcils skats no jumta.