metro sapņi
Sarkandaugavā bija liela metro stacijas ieeja, būvēta no sarkaniem ķieģeļiem (protams,ka sarkaniem, jo SarkanDaugava), pēc formas līdzīga kā centrāltirgus paviljons.
Iekāpu iekšā ar domu tikt kaut kur līdz juglai.
Brauc grabēdams. Kad domāju "nu šeit tā kā vajadzētu būt juglai", metro uzņēma gaitu tā, ka no metro durvjspraugām vagonā iekļuva riktīgs caurvējš un galu galā metro aiztesās līdz garkalnei. Izkāpu garkalnē un tur bija sniegs un deviņstāvenes. Tā bija garkalne, jo tālumā dzirdēju aizbraucam dīzeļvilcienu.

Garkalnes metro stacijas kafejnīca, ou mēn, tur bija sieviete, izspļauta no Maijas Tabakas gleznas, ar melnu boa ap kaklu un kaut kādu mūzikas instrumentu rokās. Tā kafejnīca smirdēja pēc dermatīna krēsliem, tikpat sarkani kā sievietes lūpu krāsa.